Pēc sestdien notiekošā referenduma rudenī Latviju, visticamāk, sagaidīs ārkārtas Saeimas vēlēšanas, taču šā brīža parlamentārieši savas pilnvaras nezaudēs vismaz līdz oktobrim, pagūstot pieņemt vēl virkni būtisku likumdošanas izmaiņu. Lai gan politiķu darbu ietekmē gan 10. Saeimas atlaišanas draudi, gan priekšvēlēšanu populisms, deputāti beidzot ir sadūšojušies akceptēt radikālus lēmumus. Daži no tiem parlamentā bija iestrēguši vairākus gadus.
10. Saeimas komisijas strādā pie vairākiem ļoti nozīmīgiem jautājumiem, kuru izskatīšana jau gadiem tikusi atlikta.
Viena no radikālākajām novitātēm, kas parlamentā tiek viļāta kā karsts kartupelis kopš deviņdesmito gadu sākuma, ir nulles deklarācijas ieviešana. Kā Neatkarīgajai klāstīja atbildīgās Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība), jaunais likumprojekts izveidots tik saprātīgi un sabalansēti, ka parādījušās reālas cerības to pieņemt. «Šobrīd tiek apkopoti visu ieinteresēto pušu viedokļi, kas tiks nodoti izvērtēšanai Finanšu ministrijā. Pēc tam darbu pie nulles deklarācijas turpinās Budžeta komisija. Iespējams, šim likumam ķersimies klāt jau augusta otrajā pusē, lai septembrī virzītu tā pieņemšanu parlamenta plenārsēdē,» sacīja politiķis.
Sākumdeklarēšanās tiek apspriesta jau kopš 6. Saeimas, taču politiskajās aprindās līdz šim bijis pārāk daudz dažādu viedokļu par šīs sistēmas ieviešanu. Tiek plānots, ka mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz ikvienam, kura mantība vai parādsaistības pārsniegs 50 minimālās algas jeb 10 tūkstošus latu. Skaidras naudas uzkrājumus deklarēt nevarēs, tie būs jānogulda bankā.
Otrs būtisks jautājums, kuru varētu pagūt akceptēt 10. Saeima, ir pievienotās vērtības nodokļa reversā principa ieviešana attiecībā uz vairākām jaunām uzņēmējdarbības nozarēm. Par šā principa attiecināšanu uz metālapstrādes un kokapstrādes jomām Saeima lemj jau šodien, savukārt būvniecības nozare, kas tradicionāli bijis smagu diskusiju objekts, tiks analizēta septembrī. Vēl viena novitāte, kas skar nodokļu sfēru, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādā valstīs ar zemāku šā nodokļa likmi. Vairākus mēnešus par šo jautājumu tiek asi diskutēts medijos un politiskajā vidē, norādot, ka Latvija pret saviem iedzīvotājiem izturas netaisnīgi, pieprasot segt nodokļa likmju starpību.
J. Reirs akcentēja, ka politiķiem steidzami ir jānovērš situācija, kas ārvalstīs strādājošos Latvijas pilsoņus piespiež apzināti saraut saikni ar dzimteni. Budžeta komisijas vadītājs gan neslēpa, ka priekšvēlēšanu laikā visi ar nodokļiem saistītie jautājumi kļūst ļoti jutīgi un jebkādas izmaiņas šajā jomā ir ļoti sarežģītas. Taču viņš izteica cerību, ka 10. Saeima, kurai, visticamāk, atlicis darboties vien dažus mēnešus, tomēr spēs nolikt malā politiskās ambīcijas, ātri strādājot ar jautājumiem, kas vairs ilgāk nav atliekami. Tiesa, komisijas vadītāja līdzšinējie novērojumi liecinot, ka Saeimā jau ir iestājies priekšvēlēšanu drudzis, kas sev līdzi neizbēgami nesot arī populismu. «Nedz pirms 8., nedz 9. un 10. Saeimas vēlēšanām nebiju piedzīvojis tādu haotisku rosīšanos, kāda parlamentā ir šobrīd. Nulles deklarācijas kontekstā Budžeta komisija saņēmusi veselu blāķi ar populistiskiem iesniegumiem, kuros pretrunā nonāk gan vienas partijas deputāti, gan dažādi politiskie spēki,» komentēja J. Reirs.
To, ka priekšvēlēšanu laikā Saeimai ir grūti vienoties par racionāliem priekšlikumiem, Neatkarīgajai apliecināja arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība), kuras pārraudzībā atrodas vairāki radikāli jautājumi. Viens no tiem skar parlamentāriešu imunitātes mazināšanu, kas aktualizējās pēc skandāla ap Saeimas nevēlēšanos atļaut tiesībsargājošajām institūcijām veikt kratīšanu kolēģa Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā. I. Čepāne cer, ka vēl 10. Saeima pagūs vienoties par izmaiņām Saeimas kārtības rullī, mazinot aizklātos balsojumus par dažādu augsta ranga amatpersonu ievēlēšanu. Kā trešo būtiskāko novitāti, kura būtu jāpieņem vēl šim parlamentam, I. Čepāne minēja kriminālatbildību partiju melno kasu turētājiem.
Tiesa, pats strīdīgākais jautājums, kas šobrīd ir 10. Saeimas darba kārtībā, ir pensiju indeksācija, kurai būtu jāstājas spēkā jau 1. septembrī. Šis likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo lietu komisijā, un paredzams, ka ikviens politiskais spēks pirms gaidāmajām vēlēšanām vēlēsies paust attieksmi pret jautājumu, kas skar tik milzīgu vēlētāju daļu kā pensionāri, tādējādi mēģinot piesaistīt jaunus balsotājus.