Nedēļas nogalē pirmo reizi Latvijas vēsturē vēlētājiem būs iespēja referendumā lemt par Saeimas atlaišanu. Vēlētājiem tautas nobalsošanā būs jāatbild uz jautājumu Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?, sniedzot vienu no diviem atbilžu variantiem: par vai pret. Tie, kas nevarēs ierasties iecirknī, jau šobrīd var pieteikties balsošanai atrašanās vietā.
Centrālajā vēlēšanu komisijā norādīja, ka referenduma dienā balsošanas iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 22. Tautas nobalsošanā darbosies 1028 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 vēlēšanu iecirkņi atradīsies Latvijā, bet 78 – ārvalstīs. Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē izdarīs atzīmi par dalību tautas nobalsošanā.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, ir iespēja pieteikt dalību referendumā savā atrašanās vietā, t. i., mājās, slimnīcā, sociālās aprūpes namā u. c. Balsošanai atrašanās vietā jāpiesakās līdz 23. jūlijam. Lai pieteiktu balsošanu atrašanās vietā, ir jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā dzīvesvietai vai slimnīcai tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, iemesls, kāpēc nepieciešama balsošana atrašanās vietā, adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pirms tautas nobalsošanas dienas ir četras stundas dienā. Iesniegumu vēlēšanu iecirknī drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona – radinieks, draugs, pastnieks, sociālās aprūpes darbinieks, kaimiņš. Vēlētāja uzticības persona iesniegumu vēlētāja vārdā var aizpildīt arī vēlēšanu iecirknī.
Pieteikt balsošanu dzīvesvietā varēs arī tautas nobalsošanas dienā, 23. jūlijā. Tomēr jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisijai obligāti jāizpilda tie iesniegumi, kurus tā saņems tautas nobalsošanas dienā līdz pulksten 12. Pēc pulksten 12 saņemtie iesniegumi ir izpildāmi, ja vēlēšanu iecirkņa komisijas darbiniekiem ir iespējams ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz vēlēšanu iecirkņa slēgšanai pulksten 22.
Atbilstoši Satversmei 10. Saeima būs atlaista, ja par to nobalsos vairāk nekā puse no vēlētājiem, kuri piedalīsies referendumā. Šādā gadījumā būs jāizsludina jaunas Saeimas vēlēšanas, kas varētu notikt 17. septembrī. Partijām deputātu kandidātu saraksti 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām tādā gadījumā būs jāiesniedz no 29. jūlija līdz 18. augustam. Tas nozīmē, ka politiķus, iespējams, sagaida karsta vasara – vārda tiešā un pārnestā nozīmē, jo partijām tiks atvēlēts ļoti īss sagatavošanās periods, lai izveidotu priekšvēlēšanu aģitāciju, apbraukātu reģionus un definētu vēlēšanu programmu. Tieši tāpēc vairāki politiskie spēki izlēmuši sanākt uz kongresiem pašā referenduma dienā, t. i., 23. jūlijā, lai dažas stundas pēc tautas nobalsošanas provizorisko rezultātu pasludināšanas jau varētu sākt gatavoties Saeimas ārkārtas vēlēšanām.
Iepriekšējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 28. maijā savā uzrunā Latvijas Televīzijā paziņoja, ka ir izdevis rīkojumu numur divi, rosinot 10. Saeimas atlaišanu. Šāda lēmuma pamatā bija V. Zatlera neapmierinātība ar Saeimas 26. maija balsojumu, kurā tā nolēma neatļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Tikmēr eksperti V. Zatlera lēmumu vērtē pretrunīgi, jo valstij tik būtiskais rīkojums tika izdots vien īsi pirms prezidenta pilnvaru beigām, savukārt pēc nepārvēlēšanas augstajā amatā V. Zatlers izlēma dibināt jaunu politisko partiju, kas startēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs.
Ja referendumā 10. Saeima tiks atlaista, parlaments strādās līdz jaunās Saeimas sanākšanai. Šajā laikā Saeima uz sēdēm pulcēsies tikai tad, kad tās sasauks Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš arī noteiks parlamenta darba kārtību.