Uzņēmēji izvairīgi par partiju finansēšanu

Partijām draud lieli izdevumi Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Kā būs ar ieņēmumiem? Vai 10. Saeimas vēlēšanu kampaņas dāsnākie ziedotāji to darīs arī turpmāk?

Visticamāk, ka nākamā priekšvēlēšanu kampaņa zaudēs savu iepriekš lielāko finansētāju, kurš pats sev jeb paša vadītajai vēlēšanu apvienībai Par labu Latviju (PLL) pērn iemaksājis divreiz pa 18 000 latu ziedojumu. Tas bija Andris Šķēle. Viņš vismaz tagad sola politisko karjeru izbeigt. Kopš 2002. gada iekārtotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statistika rāda, ka nepilnos desmit gados viņš kopā ar sievu atdevis trijām partijām 135 000 latu. Visticamāk, ka tas bijis kopumā ļoti veiksmīgs naudas ieguldīšanas veids, kaut gan pēdējā kampaņa vismaz no malas šķiet neveiksmīga.

18 000 latu izrādās PLL piederības zīme. Tieši tik ziedojuši gan politiķi Ainārs Šlesers un Andris Ameriks, gan lieluzņēmēji Juris Savickis un Kirovs Lipmans. Augstāku vietu ziedotāju sarakstā K. Lipmanam dod tas, ka viņš piecus tūkstošus latu uzticējis arī partijai Saskaņa (Jānim Urbanovičam). Oficiāli uzņēmēju grupā ietilpināms arī Jaunā laika lielsponsors Aldis Kušķis, kura tūrisma aģentūra noteikti nav lieluzņēmums. Viņa stāsts par partijai ziedotiem ietaupījumiem atsauc atmiņā A. Šķēli, kurš prata iepirkties par PSRS rubļu ietaupījumiem no ziedu pārdošanas jau Latvijas Republikā. Sarunās ar Neatkarīgo abi uzņēmēji brīdināja, ka turpmāk nebūšot tik dāsni kā iepriekš.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.