Parlaments turpina sakārtot likumdošanu, gatavojoties nākamnedēļ plānotajam referendumam par 10. Saeimas atlaišanu un iespējamajām ārkārtas vēlēšanām, kas būs pirmais šāda veida precedents Latvijas vēsturē.
Lai gan referenduma iznākums vēl nav zināms, liela ir varbūtība, ka 10. Saeimu tomēr atlaidīs, tādēļ parlaments vakar lēma, ka pēc ārkārtas vēlēšanām jaunie deputāti sanāk uz pirmo sēdi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) noteiktajā dienā.
To nosaka vakar pieņemtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Apzinoties steigu, kādā politiskie procesi varētu notikt pēc ārkārtas vēlēšanām, minētajā tiesību aktā veiktas arī citas izmaiņas, nosakot, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanās vēlētājs varēs pieteikties balsošanai pa pastu nedēļu pēc vēlēšanu izsludināšanas dienas, bet ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanu dienas. Ārkārtas vēlēšanās balsošanai pa pastu iecirkņa komisija ne vēlāk kā desmit dienu – iepretim 15 dienām, kā tas ir šobrīd – pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana.
Tāpat vakar tapa zināms, ka pirmos precīzos referenduma rezultātus par 10. Saeimas atlaišanu CVK pasludinās trīs dienas pēc tā norises, t. i., 26. jūlijā. To Saeimas Juridiskās komisijas sēdē vakar apliecināja komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tautas nobalsošanā darbosies 1028 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 vēlēšanu iecirkņi būs Latvijā, bet 78 vēlēšanu iecirkņi – ārvalstīs. Ja vēlētāji referendumā nobalsos par 10. Saeimas atlaišanu, deputātu kandidātu saraksti 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29. jūlija līdz 18. augustam.
Pirms mēneša Saeima pieņēma būtiskas izmaiņas arī Politisko organizāciju finansēšanas likumā, nosakot divas reizes mazākus priekšvēlēšanu tēriņu griestus Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Tādējādi maksimālā summa, ko partijas drīkstēs tērēt 11. Saeimas vēlēšanām, būs 282 559 lati, nevis 565 119 latu, ko tās drīkst izlietot plānotajās vēlēšanās.
Saeimas kuluāros viena no šobrīd visplašāk apspriestajām tēmām ir jaunveidotās Zatlera Reformu partijas «privileģētais» stāvoklis šā ierobežojuma kontekstā. Politiķi spriež, ka, piešķirot partijai tās līdera uzvārdu, partija jūtami atslogos savu reklāmas budžetu, jo tai vairs nebūs jābažījas par savu atpazīstamību un nebūs vēlētājiem jāskaidro, kas ir šīs grupas līderis. Tāpat tiek spriests, ka bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kļūdams par politiskās kustības līderi, līdztekus saglabā visas privilēģijas, kas viņam pienākas kā eksprezidentam, arī apmaksātu dzīvokli un tā uzturēšanas izdevumus, transportu, sekretāru, apsardzi, kā arī pensiju 50% no līdzšinējās algas, kas bijusi apmēram 2000 latu ik mēnesi. Šāds nodrošinājums V. Zatleram varētu sniegt daudz lielāku rīcībspēju ar finansēm, kas priekšvēlēšanu laikā ir nepieciešama ikvienai partijai, kas lielā mērā eksistē no savu līderu privātajām investīcijām.