Zināmā mērā faktu, ka nodarbinātības speciālajā budžetā paliek pāri nauda, var uzskatīt par neplānotu veiksmi, lai gan, no otras puses, tas apliecina, cik maz cilvēku Latvijā saņem bezdarbnieka pabalstu un cik neliels ir tā apmērs.
Nodarbinātības budžets pašlaik izskatās tik ietilpīgs, ka no tā varētu arī atvēlēt naudu pensiju indeksācijai.
Valdība otrdien oficiāli (pabalstu jūlijā reāli ģimenes jau saņem arī bez šā valdības lēmuma) nolēma arī turpmāk maksāt ģimenes valsts pabalstu līdzšinējā apmērā visām ģimenēm, kas to ir saņēmušas līdz šim, un vienojās par finansējuma avotu šāgada otrajam pusgadam. Kā zināms, naudas pabalsta izmaksai visa šā gada budžetā nepietiktu, jo, pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, 2011. gadā ģimenes valsts pabalsta izmaksai nepieciešami 34,2 miljoni latu, no kuriem 23 miljoni latu labklājības jomas budžetā ir ieplānoti, bet pietrūkst 11,16 miljonu latu. Pabalsta apmērs par vienu bērnu ir astoņi lati, un LM rēķinājusi, ka pabalsts otrajā pusgadā būs jāizmaksā par 345 550 bērniem.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) norāda, ka ģimenes valsts pabalsta izmaksai nepieciešamos līdzekļus kompensēs no nodarbinātības speciālā budžeta ietaupījumiem. Tas iespējams, jo samazinājies gan reģistrēto bezdarbnieku skaits, gan to cilvēku skaits, kuri ir tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu, gan arī paša pabalsta apmērs.
Saskaņā ar valdības lēmumu, lai neradītu negatīvu fiskālu ietekmi valsts budžetā, LM «jānodrošina izdevumu ietaupījums nodarbinātības speciālajā budžetā vismaz palielinātās apropriācijas apmērā budžeta programmā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Sīkāk dokumenta anotācijā nav paskaidrots, kāda ir nodarbinātības budžeta situācija un cik liels gada beigās ir plānots pārpalikums, kā to apgalvo LM.
Šogad nodarbinātības budžetā plānoti 81,5 miljonu latu ieņēmumi, no tiem 77,7 miljoni latu no sociālajām iemaksām, liecina Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija. Savukārt izdevumi bezdarbnieku pabalstiem ieplānoti 76,3 miljoni latu. Šāgada piecos mēnešos nodokļu ienākumi bijuši 31,1, bet izdevumi 20 miljoni latu. Atšķirībā no pašreizējās situācijas vismaz plānā nodarbinātības budžetam nav pārpalikuma, bet gan mīnusi – 14,7 miljoni latu. Tomēr šogad ir izveidojies 6 miljonu latu ietaupījums, kas kopā ar iepriekš uzkrātajiem vairāk nekā 80 miljoniem latu veido 87,6 miljonus latu.
70 miljoni no tiem ir termiņnoguldījums.
Ģimenes valsts pabalsts tika ieviests 1992. gadā, kad iekšzemes kopprodukts piedzīvoja kritumu par 44% salīdzinājumā ar 1991. gadu un valstī ekonomiskā situācija bija daudz sliktāka nekā šobrīd, norāda labklājības ministre. Līdz šāgada 22. augustam ministrijai ir uzdots izstrādāt un iesniegt valdībā koncepcijas projektu par ģimenes valsts pabalsta turpmāko izmaksu no 2012. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka doma par pabalsta reformu nav atmesta. Jāatgādina, ka šādu reformu vajadzēja realizēt jau no šāgada sākuma, taču valdībā netika panākta konkrēta vienošanās.