"Oranžie" dod sev politisko brīvlaišanu

Aizvadītā sestdiena Latvijas vēsturē paliks kā zīmīgs datums – pēc 13 gadu darbības 9. jūlijā tai punktu pielika Tautas partija (TP), savukārt viens no tās dibināšanas manifesta parakstītājiem, prezidenta amatā nepārvēlētais Valdis Zatlers pieteica jauna politiska spēka veidošanu.

Oranžo kongresā tribīnē runājošie centās pārliecināt, ka TP likvidēšana ir šobrīd vienīgais pareizais lēmums.

Asarām acīs

Mazliet vairāk nekā pusstundu ilgajā uzrunā to uzsvēra arī TP dibinātājs un priekšsēdētājs Andris Šķēle, kuram beigās aizlūza balss un acīs sariesās asaras.

«Atbalstot valdes priekšā celto lēmumu, mēs vēl vienu reizi apliecināsim, ka neesam šeit krēslu vai partijas dēļ. Bet esam savas pārliecības dēļ. Pirms vairāk nekā 13 gadiem es jūs aicināju balsot par šīs partijas dibināšanu, lai Latvijas valstī varētu tikt pārstāvēta labēja politika. Mēs ticējām, ka šāda politika spēs Latviju darīt labāku, bagātāku un veiksmīgāku. Un šodien mēs – TP valde – esam pārliecināti, ka pareizi ir balsot par TP darbības izbeigšanu. Jo mūsu mērķis joprojām paliek tas pats,» teica A. Šķēle.

Runas laikā vairāki kongresa dalībnieki raudāja, arī zālē esošā A. Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle. Partijas vadītājs neslēpa realitāti, kāda pēdējo gadu laikā ir izveidojusies, – no sabiedrībā cienītas partijas tā ir panākusi pretēju efektu. «Mūsu partija no labējās politikas nesējas ir pārvērtusies par traucēkli tiem cilvēkiem, kuri šīs idejas vēlas nest. Daudzbērnu ģimene paliek bez atbalsta tāpēc, ka deputāti, kuri spēja budžetā atrast naudu māmiņu algām, ir no TP. Mazpilsēta Latvijā paliek bez profesionāla mēra, un viņa vietā nāk nekompetents ieliktenis tikai tāpēc, ka mērs bija tautpartijietis. Vietējais uzņēmējs spiests pieteikt bankrotu un simt cilvēku paliek bez darba tikai tāpēc, ka par saprātīgu nodokļu politiku uzstāj TP, bet katra TP iniciatīva tiek instinktīvi uztverta kā oligarhu sazvērestībās dzimis ļaunums,» atzina A. Šķēle.

Uz oranžo cilvēku turēšanu pāri organizācijas pastāvēšanas faktam aicināja TP valdes loceklis Māris Kučinskis, kurš neslēpa, ka septiņu mēnešu laikā, kopš darbu sāka jaunais parlamenta sasaukums, ir bijis krietni par maz. «Apzinoties, ka ar septiņu mēnešu darbu Saeimā opozīcijā ir bijis par maz, lai ar profesionālu darbu atgrieztu zaudēto sabiedrības uzticību, mums vairāk nav tiesību pievilt savus biedrus un aicināt piedalīties vēlēšanās, kuras to vienkārši apstiprinātu. Uzticības atgūšana nav septiņu mēnešu jautājums, tas vienkārši nav iespējams tik īsā laikā,» apgalvoja M. Kučinskis.

Arī TP valdes loceklis Reinis Bērziņš neslēpa, ka «ir īstais laiks aiziet. Aiziet ar maziem reitingiem, ar daudz likstām, bet ar paceltu galvu, jo mūsos ir pārliecība, ka esam centušies darīt visu to labāko.»

Kritizē konkurentus

Pēdējo iespēju paust viedokli par partijas darbības izbeigšanu izteica vairāki TP biedri, kuri kritizēja V. Zatlera maija beigās izdoto rīkojumu par parlamenta atlaišanu. «Mēs nekad no Saeimas tribīnes lišķīgi saldā mēlītē neskandēsim divkosīgas pateicības par savu atlaišanu. Mēs nekad neaicināsim mūsu visžēlīgo brīvlaidēju kļūt par mūsu vadoni. Mēs esam lepni par savu darbu savu vēlētāju interesēs. Mēs esam strādājuši godam. Mums nav par ko kaunēties,» norādīja TP valdes loceklis un TP Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Zemītis. «Muižu dedzināšana, apvērsums un deportācijas – šodienas Latvijas realitāte un dominējošā retorika biedīgi atgādina to priekšvēsturi, kas noveda līdz mūsu tautas atmiņā tik melni iekrāsotajām epizodēm. Nost ar oligarhu varu! kliedz asinssarkani burti Vienotības aģitpresē. Par godīgu valsti! ducina vadonis, kareivīgi kratot kreimenes.»

Savukārt septiņu bērnu māmiņa Kristiāna Tēberga Neatkarīgajai pastāstīja, ka TP ir zīmols, kuru ir žēl zaudēt. Viņa kā ierindas biedre esot spējusi panākt vairākus nozīmīgus lēmumus. «Uzrakstījām Saeimas Sociālo lietu komitejai lūgumu izmaiņu veikšanai Bērnu tiesību aizsardzības likumā, un beidzot Latvijā ir noteikts daudzbērnu ģimenes statuss. Tagad būs ārkārtīgi grūti pateikt, kas būs tālāk, jo nav tāda politiskā spēka Latvijā, kas aizstāvētu ģimenes vērtības,» ir pārliecināta K. Tēberga.

Neredz alternatīvu

Par partijas likvidāciju nobalsoja 248 no 308 kongresa delegātiem, pret bija 26. Pret TP likvidēšanu balsoja arī bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kurš gan nekāpa tribīnē un neaģitēja biedrus par pretējo, jo klasiskās politikas izpratnē ir nepieciešama cīņa, taču viņam nav pārliecības, ka kāds būtu tam gatavs. «Nedzirdēju, ka būtu ļaudis, kas uzņemtos tālāku partijas darbību. Tagad ir notikusi politiskā brīvlaišana,» Neatkarīgajai apgalvo M. Riekstiņš.

Tikmēr Sarmīte Kolāte, kura balsoja pret TP likvidēšanu, uzskata – «partijā var iestāties tikai vienreiz. Ar prātu es ļoti labi saprotu tos argumentus, kāpēc likvidācija šodien ir vienīgā alternatīva, lai TP idejas varētu izdzīvot, taču šī ir tā reize, kad sirds prāta uzceltajam žogam kāpj pāri. Es nevarēju nobalsot par, jo šeit paliek puse manas dzīves.»

Laikā, kad TP kongress debatēja par partijas likvidāciju, dažus kvartālus tālāk Rīgas centrā eksprezidents V. Zatlers speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par jaunas partijas – Zatlera reformu partijas dibināšanu. Bijušais ķirurgs V. Zatlers, kurš 1998. gadā bija viens no TP dibināšanas manifesta parakstītājiem, sestdien nāca klajā ar desmit punktu manifestu, solot realizēt jauna veida politiku.

Zīmīgi, ka kopš 2007. gada, kad spēkā stājās jaunais Politisko partiju likums, nav bijis precedenta, ka kāds politiskais spēks izmantotu iespēju uzsākt bankrota procedūru. Likums paredz, ka tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu uzsāktās bankrota procedūras dēļ, nosaka partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums nenosaka citādi. Jāatgādina, ka TP kasācijas instancē turpina tiesvedību par 1,03 miljonu latu pārskaitīšanu valsts budžetā, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aprēķinājis kā pretlikumīgi saņemtus un iztērētus finanšu līdzekļus, kurus TP iztērēja 2006. gada priekšvēlēšanu jeb tā dēvētajā pozitīvisma kampaņā.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais