"Es laucinieks esmu bijis, esmu un palikšu. Pilsētas izdzīvos. Rīga paliks vienalga, lai kas valdītu pār pasauli, bet ar tiem laukiem... Ja paši nerūpēsimies, tad arī to nebūs. Cik man tie spēki būs, es domāju, ka būs pietiekami, lai strādātu ar visiem kopā, lai cilvēki paliku šeit. Tur, kur es tagad Amatas upes malā dzīvoju, ja tā ies, tad pēc pieciem gadiem man vairs nebūs neviena kaimiņa, būšu viens pats palicis," prezidentūras pirmajā dienā uzrunājot draugus un skolotājus, teica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Vienkāršība, sirsnīgums, laba humora izjūta un dabiskums ir tas, kas visspilgtāk raksturo jauno valsts vadītāju. Pirmajā dienā, kopš A. Bērziņš stājies prezidenta amatā, viņš ir uzdevis drošībniekiem braukt bez bākugunīm un aizmirst par skaņas signālu lietošanu, kas tik pierasti un ļoti nepieciešami bija īpaši pēdējiem diviem eksprezidentiem. Tāpat A. Bērziņš pagaidām neredz nepieciešamību izmantot Jūrmalas rezidences telpas, jo viņam ir savs dzīvoklis Rīgas centrā un lauku māja Amatas novadā.
Pirmajā darba dienā jaunais prezidents arī paziņojis, ka viņš savu algu veltīs kādiem cēliem mērķiem, tā pirmā alga aizies uz viņa pirmo skolu – Nītaures vidusskolu.
Tieši ar to viņš faktiski sāka savu prezidentūru, jo neredz nekādu nepieciešamību pēc greznas balles rīkošanas kādā smalkā pilī. Vēl pirms skolas apmeklējuma viņš uz īsu brīdi iegriezās dzimtas kapos Nītaures pusē. Tieši tādēļ piektdien Nītaures vidusskolā, kur viņš beidzis septiņgadīgo skolu, A. Bērziņš nespēja valdīt emocijas un ļāva tecēt asarām. No viņa priekšgājējiem vienīgā reize, kad prezidents kādā publiskā pasākumā ir raudājis, bija Guntis Ulmanis, kurš savulaik raudāja pēc prāmja Estonia katastrofas.
Astotais Latvijas prezidents nāk no Vidzemes un iedzīvotājiem rada pārliecību, ticību, ka ir iespējams piedzīvot labākus laikus. «Ar saknēm vidzemnieks. Ar saknēm un sirdi mūsējais. Dzimis tagadējā Amatas novada Nītaures pagastā. Arī šodien viņa dzīves gaitas ir Amatas novada Drabešu pagasta Kājiņās. (..) Un arī mēs šodien nešaubāmies, ka mūsu Valsts prezidents ir tas, ka atgriezīs mums ticību savai zemei. Mēs atbalstīsim viņu,» uzsvēra Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
Prezidenta pirmā skolotāja Aina Dadeka stāsta, ka A. Bērziņš «nāca no godīgas, ļoti čaklas ģimenes, kur darbā nepietika tikai ar pieaugušo rokām, bet bija nepieciešama arī bērnu palīdzība. Tāpēc skolā atnāca darbīgs, patstāvīgs. Viņam patika matemātika, risināja skaitļu virtenes. Grūtāk gāja ar rakstīšanu, jo tolaik bija dubultās līnijas. Klasē Andris bija draudzīgs. Klases kaktā nekad nesēdēja viens, vienmēr bija draugu lokā.»
«Šeit sāku savas gaitas pirms 60 gadiem, un skolotāja atgādināja tādas lietas, ka man jau aizmirsušās. Es švaki iemācījos rakstīt, jo biju tas īpatnis, kurš ir kreilis. Mamma mājās bija iemācījusi rakstīt ar kreiso roku, bet, kad atnācu uz skolu, tā roka bija jāliek aiz muguras un jāmācās ar otru rakstīt. Tā man dzīvē iznācis, ka diemžēl savos 66 gados tā īsti rakstīt nemāku. Bet tas man neliedz iet uz priekšu un visu darīt,» apgalvo prezidents.
Amatā jaunā prezidenta biogrāfija atšķirībā no priekšgājējiem ir salīdzinoši īsa. Tajā nav minēts nekas par to, vai viņš ir precējies un cik īsti viņam ir bērnu, jo tieši šis jautājums ievēlēšanas laikā ir palicis tā arī neatbildēts. A. Bērziņš prot angļu, krievu, vācu valodu, taču cer, ka prezidentūras laikā paspēs iemācīties arī franču valodu.
Līdz ar nokļūšanu valsts pirmās personas statusā viņam piešķirti visi valsts augstākie apbalvojumi. Daļa sabiedrības to uztver ar neizpratni, taču tas ir tāpēc, ka prezidents nevar pasniegt apbalvojumus citiem, ja pats tos nav saņēmis. Tā savulaik bijušajam sadzīves pakalpojumu ministra vietniekam, Augstākās padomes un Saeimas deputātam, Latvijas Bankas padomes loceklim, Latvenergo padomes priekšsēdētājam un Latvijas Unibankas prezidentam ir doti četri gadi, lai radītu iedzīvotājiem pārliecību, ka labākā vieta uz zemes latviešiem ir Latvija.
«Strādāsim tālāk. Un es būšu arī šeit. Es, vienalga, priekš tiem, kas te man ir, palikšu Andris, neatkarīgi, kā ir bijis. Lai kā nebūtu, ja pie zemes paliks, tad visi izdzīvos,» ir pārliecināts prezidents.
