Daži Delnas biedri saskata interešu konfliktu, daži – nē

Miljardiera Džordža Sorosa finansētās biedrības «Sabiedrība par atklātību Delna» biedru rindas pametuši vairāki redzami tās vecbiedri un bijušie vadītāji. Delnas direktors izmaiņas biedru rindās skaidro ar nepieciešamību novērst interešu konfliktus.

Pētot Delnas mājaslapā publiskoto informāciju, redzams, ka no Delnas biedru sarakstiem pazuduši šīs organizācijas bijušās direktores, nu jau bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Diānas Kurpnieces, bijušās Delnas padomes locekles, šobrīd Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība), Jāņa Langina, Lottes Tīsenkopfas un Valta Kalniņa uzvārdi.

Tāpat biedru sarakstos nezin kāpēc nav atrodami pašreizējo Delnas padomes locekļu – Ineses Voikas, Paula Raudsepa, Aivara Endziņa, Jāņa Ātrena un Jāņa Bernāta – vārdi. Turpretī Delnas biedru saraksts papildinājies ar jauniem vārdiem – par organizācijas biedriem kļuvuši L. Čigānes vīrs Nils Students, ilggadējās Delnas darbinieces Inga Liepa un Laura Miķelsone, kā arī citas personas. Atbilstīgi publiskotajai informācijai Delnas biedru skaits joprojām ir niecīgs – tikai 34 fiziskas personas.

Neatkarīgā vaicāja Delnas pašreizējam direktoram Kristapam Petermanim, kādēļ biedru rindas pametuši D. Kurpniece, L. Čigāne, J. Langins, L. Tīsenkopfa, V. Kalniņš; kādēļ Delnas padomes locekļi un tās priekšsēdētāja nav Delnas biedri un vai N. Studenta kļūšana par Delnas biedru nenozīmē Delnas vajadzību aizstāt vakanto viņa sievas L. Čigānes vietu biedru sarakstā?

K. Petermanis Neatkarīgajai sniedza atbildi: «Par Delnas padomes locekļiem un priekšsēdētāju saskaņā ar statūtiem var kļūt tikai Delnas biedri. D. Kurpniece apturēja Delnas biedra statusu uz laiku, kamēr pildīja KNAB priekšnieka vietnieces pienākumus, lai izvairītos no interešu konflikta, kas varētu rasties, ja viņai būtu jāparaksta atbildes uz Delnas vēstulēm. L. Čigāne izstājās no Delnas 2010. gada novembrī, kad bija uzsākusi pildīt Saeimas deputātes pienākumus. L. Tīsenkopfa pārtrauca savu darbību Delnā pēc tam, kad beidza pildīt Delnas padomes locekles funkcijas 2010. gada aprīlī. J. Langins pārtrauca savu biedra statusu, nesamaksājot biedra naudu pirms kārtējās kopsapulces. V. Kalniņš apturēja savu darbību Delnas padomē 2010. gada februārī, kad konkursa kārtā tika izvēlēts par Delnas vadošo pētnieku Nacionālās godaprāta sistēmas izpētei. V. Kalniņš joprojām ir Delnas biedrs. Katrs Delnas biedrs iestājas biedrībā, ja atbalsta tās statūtos noteiktos mērķus.»

Diemžēl K. Petermaņa arguments par izstāšanos no Delnas, lai novērstu interešu konfliktus, nav pārliecinošs vairāku iemelsu dēļ. Atbilstīgi K. Petermaņa argumentācijai, biedru rindas būtu jāpamet vēl diviem Delnas biedriem – Saeimas deputātiem Rasmai Kārkliņai un Atim Lejiņam. Tomēr abi Vienotības deputāti interešu konfliktu nav saskatījuši un izvēlējušies palikt uzticīgi Delnai. Abu deputātu piemērs rāda, ka taisnība ir nevis K. Petermanim, bet gan valstij piederošajos plašsaziņas līdzekļos pieprasītajam žurnālistam, sorosisma ideju popularizētājam Kārlim Streipam. Viņš ēterā vairākkārt ir norādījis, ka sorosieši nav un nemaz nevar būt interešu konfliktā, jo viņi visi a apriori esot godīgi.

Tāpat jāatgādina, ka ilgus gadus D. Kurpniece nesaskatīja nekādus šķēršļu būt par Delnas biedri un vienlaikus vadīt KNAB nodaļu, kas iespējams tikai tad, kad Satversmes aizsardzības birojā saņemta pielaide valsts noslēpumam. D. Kurpnieces piemērs ilglaicīgi apliecināja, ka Latvijas valsts drošības iestādes nemulsina nedz Dž. Sorosa finansējums Delnai, nedz Dž. Sorosa starptautiskā slava, kurā būtisks aspekts ir nemieru organizēšana dažādās valstīs, nedz pašas Delnas politiskās aktivitātes (prezidenta Valda Zatlera nozākāšana pirms četriem gadiem, prezidenta Andra Bērziņa nozākāšana nesen, t. s. lietussargu revolūcijas organizēšana u. tml.).

Visbeidzot jāpasvītro, ka K. Petermanis neatbildēja uz jautājumu, kura būtība ir – vai L. Čigānes rokāde ar N. Studentu nenozīmē vienkāršu bandinieku nomaiņu uz šaha galdiņa.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.