Lietuvas parlaments atbalstījis kompensāciju izmaksu ebreju kopienai par Otrā pasaules kara laikā atsavinātajiem īpašumiem, bet Latvijā vismaz pašlaik nekas neliecina, ka valdība varētu rīkoties līdzīgi.
Tomēr nav pamata uzskatīt, ka nākamā Saeima nebūs spiesta šo jautājumu risināt, jo Latvijai tas tiek atgādināts laiku pa laikam un ebrejiem ir spēcīgi lobiji ASV. Latvijas valdībai tiek atgādināts arī tas, ka valsts iestāšanos NATO atbalstīja ebreju kopiena pasaulē. No Latvijas tiek gaidīts politisks lēmums un politiskā parāda atdošana.
Kad ziemā Latvijā ieradās un ar valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem tikās ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, viņš aizbraucot sacīja – sarunās esot nonākuši pie secinājuma, ka ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.
Savukārt Lietuvas parlamenta lēmums paredz, ka desmit gadu laikā, sākot ar 2013. gadu, ebrejiem tiks izmaksāti 26,11 miljoni latu. Likums paredz, ka kompensācija jāizmaksā īpašam fondam, kura pārvaldē būs pārstāvētas ebreju organizācijas, kas pašlaik darbojas Lietuvā. Minētā naudas summa atbilst apmēram 30 procentiem no savulaik kompensējamā atsavinātā īpašuma vērtības. Kompensācija var tikt izmantota tikai Lietuvas ebreju reliģiskiem, kultūras, izglītības un labdarības mērķiem. No šīs summas 612 000 latu tiks atvēlēti to ebreju atbalstam, kuri Otrā pasaules kara laikā dzīvojuši Lietuvā un cietuši no okupācijas. Lietuvā līdz Otrajam pasaules karam dzīvoja 220 000 ebreju, un 95 procenti no viņiem tika nogalināti vācu okupācijas laikā.
Vakar Neatkarīgajai attiecīgajās ministrijās nevarēja prognozēt, kāda varētu būt Latvijas rīcība. Tieslietu ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka šo mēnešu laikā nekāda jautājuma virzība nav notikusi. Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis nekonkrēti atbildēja, ka «abu pušu sarunas turpinās par iespējām risināt šo jautājumu». Pēc viņa teiktā, Ministru prezidents uzskatot, ka jau sākumstadijā šajā procesā ir jāiesaista Saeima. Šis parlaments kutelīgo jautājumu vairs nerisinās, jo 23. jūlijā paredzēta tautas nobalsošana, un visticamāk, Saeima tiks atlaista. Tomēr ir skaidrs, ka netiek skatīts jautājums par naudas izmaksu kā 2006. gadā, kad tika nosaukts pat puslīdz konkrēts skaitlis – aptuveni 30 miljoni latu. Taču arī atdodamo īpašumu saraksts nav nodots atklātībā, lai gan pirms vairākiem gadiem tāds figurēja un tajā bija ierakstīti 14 īpašumi Latvijā.
Vēsturnieks Aivars Stranga intervijā Neatkarīgajai 2006. gadā skaidroja, ka lielākā daļa no Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem nacistu okupācijas laikā tika noslepkavoti. Tas padarīja neiespējamu lielas daļas ebreju īpašumu atgūšanu saskaņā ar denacionalizācijas likumiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, jo nebija mantinieku, kas varētu iesniegt denacionalizācijas pieteikumus. Likuma normu dēļ nebija iespējams atgūt ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumus, pat ja šīm organizācijām bija pēcteči, jo likumā Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām ietvertā reliģisko īpašumu definīcija neaptver sabiedrisko organizāciju īpašumus. A. Stranga neņēmās atbildēt, vai pašreizējai ebreju kopienai, kura sevi Latvijā tā definējusi, ir tiesības uzskatīt sevi par pirmskara organizāciju tiesisku mantinieci. «Lieta tāda, ka Latvijā pirms kara atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ebreju kopiena kā viens organisms nepastāvēja. Tā sastāvēja no desmitiem, pat simtiem organizāciju,» viņš uzsvēra sarunā ar laikraksta komentētāju Viktoru Avotiņu.