ST tiesneses amata kandidāte Juridiskajā fakultātē nostājusies opozīcijā

© Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, kuru tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ieteicis Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatam, pirms trim mēnešiem izbalsota no fakultātes domes priekšsēdētājas krēsla.

Vairākumam nav patikusi S. Osipovas opozicionārā nostāja, pārmesta arī pārāk gausa rīcība konkrētu jautājumu risināšanā. Pati kandidāte gan uzskata, ka šim notikumam viņas karjerā lielas nozīmes nav, galvenā ir 20 gadu laikā uzkrātā pieredze.

Apdraudējusi LU intereses

S. Osipova studējusi LU Juridiskajā fakultātē un ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnē. Kopš 2006. gada viņa ir LU Juridiskās fakultātes profesore un tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja. Šā gada 30. martā fakultātes dome aizklātā balsojumā viņai vienbalsīgi izteica neuzticību. Atsevišķus komentārus domes pārstāvji sniegt atteicās, tāpēc apkopoja tos vienā. «Pirms lēmuma pieņemšanas sēdē tika uzklausīts gan profesores Osipovas skaidrojums, gan domes locekļi. Domes locekļi pauda īpašu neapmierinātību par S. Osipovas izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, vairākkārt uzsverot, ka vienmēr jāprot nošķirt savu subjektīvo viedokli no reprezentatīvas amatpersonas viedokļa, lai neradītu situāciju, kas var kaitēt fakultātes un universitātes kopējām interesēm,» norāda fakultātes preses pārstāve Madara Henkele.

S. Osipova apstiprina, ka priekšsēdētājas amatu zaudējusi pēc intervijas laikrakstā Diena, kad izteikusies, ka bijusī fakultātes tiesību socioloģijas lektore Ieva Roze darbu zaudēja pēc «sarunāta» balsojuma.

ZZS koku spieķos neliks

Pērnajā nedēļā, kad A. Štokenbergs izvirzīja S. Osipovas kandidatūru, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vārdā tika izplatīts paziņojums, kurā tika aicināts pārskatīt ST tiesneša izvēlēšanas kārtību un turpmāk kandidātus izraudzīties atlases vai konkursa ceļā. «Tikai augstākās klases jurists ar atbilstošu izglītību un akadēmisko pieredzi var kvalitatīvi pildīt Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. ZZS, atbalstot kādu no Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem, vēlas būt pārliecināta, ka ir atrasta vispiemērotākā kandidatūra šim nozīmīgajam amatam,» rakstīts paziņojumā. Šāda pēkšņa nostāšanās opozīcijā A. Štokenberga viedoklim un ierastajai kārtībai raisīja gan ministra, gan ST sašutumu.

Saeimas ZZS frakcijā deputāti neizpratnē rausta plecus un līdz vakardienai neko par šādu paziņojumu nebija zinājuši. Frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai noteic, ka par šo lietu neko nezina un atrodas ārzemēs. Līdzīgi atbild arī nejauši izvēlēti frakcijas deputāti Ingmārs Līdaka, Staņislavs Šķesters un Kārlis Seržants, kurš piebilst, ka, pēc viņa domām, S. Osipovas kandidatūra ir atbilstoša. «Kā noprotu – neviens frakcijā nebija iepazinies ar kandidātes CV, bet no tā, ko izlasīju, šķiet, ka viņa ir diezgan cienīga kandidāte,» saka K. Seržants.

Ministriem jautājumu nav

Šodien par profesores kandidatūru lems valdība. Pēdējos gados S. Osipova darbojusies kā neatkarīga eksperte, izvērtējot dažādas tiesību normas, kā arī piespiedu normu ieviešanas problēmas. «Es zinu, ka formāli mana kandidatūra atbilst likumam. Man ir divdesmit gadu akadēmiskā pieredze, esmu pētījusi tiesību normas un šo pieredzi labprāt tagad lietotu praksē,» teic S. Osipova. Vakar viņa piedalījās arī Ministru kabineta sēdē, kurā ministriem bija iespēja kandidāti iztaujāt, taču neviens jautājums tā arī neizskanēja. «Atklāti sakot, biju apmulsusi, jo gatavojos atbildēt par tām lietām, kas ir Satversmes tiesā, – deputāti pēdējā laikā bijuši aktīvi ar iesniegumiem,» stāsta ST tiesneses amata kandidāte.

Latvijā

Valsts drošības dienests pabeidzis izmeklēšanu esošajos kriminālprocesos par prettiesisku darbību Ukrainā, karojot Krievijas pusē. Prokuratūra tiesai nosūtījusi 6 lietas, bet vairākās apturētas, jo, piemēram, persona ir meklēšanā un nav iespējams uzrādīt apsūdzību, Viena no lietām, kas šī iemesla dēļ apturēta ir pret Ilijasu Mahamajevu. Par karošanu Krievijas pusē viņam plāno atņemt Latvijas pilsonību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, atsaucoties uz iekšlietu ministra Rihards Kozlovska teikto (JV).

Svarīgākais