Četras dienas pirms prezidentūras beigām Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkotais atvadu pasākums Likteņdārzā ir priekšvēlēšanu kampaņa, kurā ir vērojama administratīvā resursa šķērdēšana, uzskata eksperti.
Par iespējamām izmaksām pagaidām Rīgas pilī klusē. Netiek atklāti arī dziedātāju, aktieru, radošo darbinieku vārdi, kas it kā pauduši atbalstu 3. jūlija pasākumam Koknesē Tas vārds, kam spēks.
«Tas ir pasākums, kuram arī nosaukums ir relatīvi politisks un tāds izteikti mobilizējošs. Var vilkt paralēles ar AB dambī notikušo pasākumu tādā ziņā, ka Zatlers personīgi, nevis kādi citi sabiedriski aktīvi cilvēki, grib pārliecināties, ka tur [Likteņdārzā] tiešām būs, piemēram, pieci, desmit tūkstoši cilvēku. Tas, protams, ir priekšvēlēšanu pasākums, par to var runāt bez jebkādām šaubām,» secina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra.
Tagad jāgaida, kādu lēmumu pēc prezidentūras beigām – 7. jūlija – pieņems pašreizējais valsts vadītājs. «Zatleram ir jāizšķiras – dibināt politisku organizāciju uzreiz vai izvēlēties vairāksoļu stratēģiju, tas ir, vispirms nodibināt nevalstisko organizāciju, paskatīties, kas vēlas šajā organizācijā iestāties, kas tur nāk. Vai tur nenāk atlaistais Vilnītis un arī citi, kurus viņš nevēlas redzēt. Un tad no tiem, kas būtu derīgi partijas dibināšanai, dibināt politisku organizāciju un partiju. Pie reizes tā būtu organizācijas izveide, kura darbotos paralēli partijai. Tās pasākumi varētu būt līdzīgi tam kā Likteņdārzā – nebūtu tīri politiski, bet tajā pašā laikā viennozīmīgi Zatlera politisko organizāciju atbalstoši. Šādā kontekstā es redzu šo pasākumu,» pārliecināts ir O. Skudra.
Viņš neslēpj, ja «Zatlers noraidīs Vienotības aicinājumu pievienoties, tad viņa partija var gūt panākumus vienīgi tad, ja valstī tiek veidota morālās neiecietības atmosfēra. To saprast vajadzētu tā: visi, kuri atļautos paust viedokli, kas ir pretrunā ar Zatlera kunga pozīciju un viņa atbalstītājiem, ir vērsti pret visiem citiem, kas neatbalsta šo kustību. Nepārvēlētajam prezidentam ir svarīgi, lai sabiedrībā cilvēki ar morālu autoritāti, piemēram, Māra Zālīte un citi, radītu situāciju, kurā jūtams šo kustību veicinošs noskaņojums.»
Politisko procesu analītiķis pieļauj, ka V. Zatlera izraudzītais aicinājums doties ar laukakmeņiem uz Likteņdārzu ir izvēlēts tādēļ, lai tas neizskatītos «ļoti pēc personiska Zatlera pasākuma. Viņš vēlas uzrunāt vēlētājus, ka ir pienācis laiks veidot jaunu politisko spēku. Nedomāju, ka ir iespējams vilkt paralēles starp viņu un Vairu VīķiFreibergu, pret kuru daļa sabiedrības izjuta īpašas jūtas. Pret Zatleru jūtas izraisa nevis pateicība pret paveikto, bet vēlme iesaistīties viņa organizācijā».
Neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi rada fakts, ka šāda pasākuma īstenošana nāk no prezidenta un viņa kancelejas, nevis sabiedrības, tādā veidā radot pamatotas bažas par administratīvā resursa šķērdēšanu. Partiju apvienības Par labu Latviju deputāts Andris Šķēle iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par administratīvo līdzekļu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
«Saeimas deputāti uzmanību pievērsuši normām, kas regulē priekšvēlēšanu aģitāciju un iespējas izmantot politisko reklāmu, un noteikuši konkrētu aģitācijā izmantojamo finanšu līdzekļu limitu, lai mazinātu naudas ietekmi politikā,» atgādina A. Šķēle. «Taču likums neparedz nekādus ierobežojumus attiecībā uz administratīvo resursu izmantošanu, ko valdošā koalīcija šodien steidz izmantot savās interesēs, darba laikā vēlētājus meklējot, piemēram, bārbiju izstādēs.» Ar to A. Šķēle domājis Saeimas priekšsēdes Solvitas Āboltiņas iesaistīšanos Bārbiju veikala atklāšanā, kas sakrita ar parlamenta sēdi.
Lai šo nepilnību labotu, A. Šķēle rosina, ka par nelikumīgu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām varēs tikt piemērots sods ar piespiedu darbu vai naudas sodu no 50 līdz 200 minimālajām mēnešalgām [10 000 līdz 40 000 latu].
