Ģenerālprokurora komisija nodevusi Drošības policijai izmeklēt, kā Vilnītis rīkojies ar valsts naudu

Normunda Vilnīša nostāja KNAB joprojām neīstenotā Phare projektā, varot radīt zaudējumus valstij. Tāpat viņa vadītā birojā pazudušas personu sūdzības, bet operatīvas, slepenas lietas uzticētas personām, ar vidējo izglītību bez darbam nepieciešamajām pilnvarām.

„Pārkāpumi ir fiksēti no 2010.gada sākuma un turpinās vēl uz šo dienu. Daļa no tiem ir būtiski, sistemātiski un daļa nav novērsta, neskatoties uz to, ka vairākkārt ir bijuši norādījumi to izdarīt,” TV3 raidījumam "Nekā personīga" norāda ģenerālprojurors Ēriks Kalnmeiers.

Trīs punkti ziņojumā ir palikuši klasificēti, un tajos gan pārkāpumi nav salīdzināmi ar braukšanu zem zīmes. Vilnītis apzināti esot pieņēmis darbā cilvēku ar viltus identitāti, izkārtojot viņam piesegpasi. Vēl viens rupjš pārkāpums saistīts ar fiktīva darbinieka algošanu KNAB. Tāpat ir aizdomas, ka Vilnītis uzdevis veikt nesankcionētu operatīvo izstrādi par sev interesējošām personām.

Vilnīti iegāzusi neuzticēšanās un vēlme izspiegot savus darbiniekus. Ģenerālprokurora komisija nav vērtējusi, bet nodevusi Drošības policijai izmeklēt, kā Vilnītis rīkojies ar valsts naudu, kas tērēta, lai pieķertu negodīgus KNAB darbiniekus.

Raidījumam zināms, ka Iekšējās drošības daļas (IDD) vadītājs nomājis konspiratīvo dzīvokli, taču par to nav iesniedzis atskaites. Par naudu - vairākiem tūkstošiem latu, ir atbildīgs Vilnītis.

Interesanti, ka IDD vadītājs Jānis Stalīdzāns biroju pametis vēl pirms bija gāzts viņa šefs. Pirmdien bijusi pēdējā darbadiena kopumā 5 darbiniekiem, kuri tika pie amatiem KNAB Vilnīša laikā. Arī Administratīvās nodaļas vadītājs Aldis Daugavvanags un Datu uzglabāšanas un infornācijas analīzes nodaļas vadītājs Ainars Bogdanovs.