Saeimas deputāti šodien plenārsēdē atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanu no amata.
Par viņa atlaišanu balsoja 82 deputāti, pret nebija neviens, bet atturējās divi deputāti.
Ministru kabineta ierosinājumu par Vilnīša atbrīvošanu no amata šodien slēgtā sēdē izskatīja un atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.
Saeima Vilnīti KNAB priekšnieka amatā iecēla 2009.gada 12.martā.
Premjers Valdis Dombrovskis atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu, kas tika pieņemts, "ievērojot tiesiskuma principus un respektējot ģenerālprokurora vadītās komisijas slēdzienu."
"Pirms tiek uzsākta jauna kandidāta atlase KNAB vadītāja amatam, uzskatu, ka nepieciešams precizēt KNAB likumā noteiktos KNAB vadītāja amata kandidātu atlases kritērijus, piemēram, precizējot kas ir uzskatāma par amatam atbilstošu darba pieredzi. Atlasot jaunu KNAB vadītāju, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai kandidātam būtu atbilstoša operatīvā darba pieredze, ko norādīja arī ģenerālprokurora vadītā komisija, kā arī profesionāla vadītāja prasmēm," norāda Valdis Dombrovskis.
Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, iepriekš secināja, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot, jo Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus. Lēmumu komisija pieņēmusi vienbalsīgi, iepriekš informēja Kalnmeiers.
Komisijas sēdēs izvērtēti 13 dažādi pārkāpumi. No tiem viens atstāts bez tālākas vērtēšanas, jo komisija uzskata, ka, pieņemot lēmumu par konkrēto jautājumu, tā varētu ietekmēt iepriekš ierosināta kriminālprocesa norisi. Divos gadījumos komisija konstatējusi, ka nav noticis likumpārkāpums, bet desmit gadījumos konstatēti dažādi likuma un normatīvo aktu pārkāpumi.
Vilnītis pārkāpis gan Kriminālprocesa likumu, gan Operatīvās darbības likumu, gan arī biroja iekšējos normatīvos aktus, uzsvēra ģenerālprokurors.