Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka V. Zatleram šodien būtu jāuzrunā ne tik daudz parlaments, cik sabiedrība kopumā, lai apliecinātu savu vīziju par uzticības atjaunošanu politiskajai elitei.
Eksperts šo procesu salīdzināja ar braucošu mašīnu, kuru prezidents ar savu iniciatīvu ir apturējis, taču tagad viņam ir jāvar sabiedrībai norādīt citu virzienu.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka visas līdzšinējās aktivitātes, ieskaitot aicinājumu atlaist Saeimu, bijušas V. Zatlera «savtīgas rūpes par tālāko politisko karjeru». «Visti-camāk, arī uzruna Saeimai būs mēģinājums uz citu rēķina spodrināt savu tēlu,» eksperts ir skarbs spriedumos.
Lai gan šodien beidzas Saeimas pavasara sesija, vasara 10. Saeimas partijām, visticamāk, aizritēs, gatavojoties ārkārtas vēlēšanām un kalkulējot savas izredzes turpināt darbu arī nākamajā sasaukumā.
Eksperti lēš, ka pēc ārkārtas vēlēšanām lielāku pārstāvniecību 11. Saeimā varētu iegūt Saskaņas centrs, kuram šobrīd ir 29 mandāti, kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kuru 10. Saeimā pārstāv 7 deputāti. Nedaudz mazāk par šā brīža 22 vietām varētu iegūt Zaļo un zemnieku savienība, bet Latvijas Pirmajai partijai/Latvijas ceļam, kā arī Tautas partijai, kurām abām kopā šobrīd ir 8 mandāti un kas vēlēšanās startēs katra atsevišķi, varētu nākties cīnīties par politisko izdzīvošanu.
Visnotaļ sarežģītā situācijā pirms vēlēšanām var nonākt arī apvienība Vienotība, kurai var nākties piedzīvot smagu kritienu, ja lielajā politikā ar atsevišķu partiju izlems ienākt V. Zatlers, kurš visticamāk atņemtu Vienotībai lielu vēlētāju daļu. To, ka apvienība lieliski apzinās šāda scenārija riskus, apliecina fakts, ka vakar Vienotība V. Zatleram iesniedza oficiālu piedāvājumu pievienoties apvienībai, solot viņam pirmo numuru jebkurā vēlēšanu apgabalā pēc V. Zatlera izvēles. Prezidents uzaicinājumu pagaidām nekomentēja, norādot, ka vēlas tikties ar visiem Vienotības līderiem, un solot konkretizēt savus plānus līdz Jāņiem.
Jāpiebilst, ka nepārprotami mēģinājumi piespiest V. Zatleru iestāties Vienotībā ir vērojami jau kopš maija beigām, kad prezidents nāca klajā ar ierosmi atlaist Saeimu. Parlamenta spīkere Solvita Āboltiņa savulaik uzsvēra, ka V. Zatleram neesot morālo tiesību veidot pašam savu partiju, jo šādā gadījumā viņa lēmums rosināt Saeimas atlaišanu radītu aizdomas par patieso motivāciju. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar deva mājienu, ka arī pēc ārkārtas vēlēšanām, ja tādas notiks, viņš ir gatavs turpmāk pildīt premjera pienākums.
Tiesa, neatkarīgi no ārkārtas vēlēšanām un to rezultāta šā brīža parlamentu gaida spraiga vasara. Referendums par Saeimas atlaišanu notiks 23.jūlijā, un, ja vēlētāji tajā nobalsos par jauna parlamenta nepieciešamību, Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17. septembrī. Līdz ar to jau oktobrī darbu varētu sākt jaunā sasaukuma deputāti.
Tas gan nenozīmē, ka 10. Saeimas politiķiem jau šodien jāsāk kravāt čemodānus. Pirmkārt, starplaikā starp pavasara un rudens sesiju var sanākt tās Saeimas komisijas, kuru darba kārtībā atrodas kāds steidzami izskatāms likumprojekts. Neoficiāla informācija liecina, ka tieši pēc šāda scenārija šovasar varētu darboties Saeimas Tautsaimniecības komisija, kas izskata V. Zatlera akcentētās izmaiņas Komerclikumā, lai pieprasītu ziņas par patiesajiem labuma guvējiem no dažādu veidu uzņēmējdarbības. Ja Tautsaimniecības komisija, kuru līdz šim vadīja jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, tuvākajā laikā pagūs sagatavot šos likumdošanas grozījumus, tad, iespējams, 10. Saeima ap 1. jūliju varētu sanākt uz vēl vienu plenārsēdi. Tāpat ir zināms, ka šā sasaukuma parlamentārieši pulcēsies uz sēdi, lai uzklausītu jaunievēlētā valsts vadītāja A. Bērziņa zvērestu. Visticamāk, tas varētu būt 8.jūlijs, jo dienu iepriekš pilnvaras beidzas līdzšinējam prezidentam. Tiek lēsts, ka aizejošā sasaukuma deputāti 8. jūlija ārkārtas plenārsēdi varētu izmantot ne tikai tam, lai uzklausītu A. Bērziņu, bet arī lai īsi pirms referenduma, spodrinot savu tēlu, izskatītu vairākas sabiedrībai tīkamas likumdošanas izmaiņas. Viena no tām varētu būt saistīta ar atteikšanos no Saeimas deputātu imunitātes.
Jāpiebilst, ka, neraugoties uz referenduma rezultātiem, šā brīža parlaments atsāks darbu 2. septembrī un turpinās pildīt likumdošanas funkcijas līdz pat brīdim, kad sāks strādāt jaunā, 11. Saeima. Tiesa, šajā starplaikā – ja 23. jūlijā tauta būs nolēmusi atlaist parlamentu – 10. Saeimas prezidijs nebūs tiesīgs sasaukt plenārsēdes un sagatavot to darba kārtību, tāpēc šajā laikā visas Saeimas vadīšanas funkcijas būs jāuzņemas A. Bērziņam.