Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, pametot amatu, mantojumā atstājusi plānu par jaunu atalgojuma sistēmu, kā arī pakāpenisku uzpleču atņemšanu teju tūkstotim Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā strādājošo.
Ministre iepriekš intervijā Neatkarīgajai uzsvēra, ka reformu vajadzēja veikt jau agrāk: «Žēlums toreiz bija aplama rīcība, vajadzēja rīkoties skarbāk – atlaižot vairāk un palikušajiem saglabājot normālu algu.» IeM izstrādājusi plānu, kā piecu gadu laikā iedzīvināt viņas idejas dzīvē, atbildīgie dienesti gan mierina, ka jauns atlaišanas vilnis nav gaidāms.
L. Mūrniece, gatavojot reformu, nevarēja precīzi pateikt, cik daudz policistu tiks atlaisti, taču uzsvēra, ka likuma sargi var no vairākām funkcijām atteikties. Piemēram, pēc L. Mūrnieces domām, policijas pulkvežleitnantam nevajag sēdēt grāmatvedībā, bet reāli jādara tas, kam viņš ir mācīts. IeM aprēķinājusi, ka izmaiņas varētu skart 787 ministrijas pakļautībā strādājošus cilvēkus un ilgtermiņā pārmaiņas ļautu ietaupīt 3,4 miljonus latu. Par cik latiem paaugstinātos pārējo darbinieku alga, pagaidām nav zināms.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Artis Velšs gan uzsver, ka pārmaiņas nevajag uztvert kā bubuli. «Valsts policijā nav plānotas kardinālas izmaiņas, kas būtiski mainītu policijas struktūru un darba organizāciju. Nav runa par tūlītēju kāda dienesta likvidāciju, bet par funkciju kvalitatīvu izpildi, štata vietu pārdali un resursu optimizāciju,» saka A. Velšs.
IeM jau atklājusi dažas sfēras, kuras skars reformas. Piemēram, turpmāk uzsvars no reģionu pārvaldēm būtu jāpārliek uz iecirkņiem – tas nozīmē nevis cilvēku atlaišanu, bet pārvietošanu. Pēc ministrijas domām, reģionu vadībai nebūtu jālemj par metodisko darbu vai starptautisko sadarbību – tai jānotiek tikai VP augšgalā. A. Velša palīdze Beāte Labinska Neatkarīgajai uzsver, ka reformas rezultātā iedzīvotāji nekādā mērā necietīs – ir izstrādāts standarts, kā apkalpot cilvēkus, un tas tiks saglabāts. Tiesa, policija plāno atteikties no apsardzes funkcijām tiesās un citos objektos.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns uzpleču noņemšanu atbalsta un atgādina, ka uz to arodbiedrība jau mudinājusi kopš 2009. gada. «Esam arī ierosinājuši, ka policistiem no dienesta attiecībām būtu jāpāriet uz darba tiesiskajām attiecībām. Pašlaik ir tā, ka policists nevar būt drošs, ka pret viņu neuzsāk disciplinārpārbaudi pat par elementārākajām kļūdām, kas ir cilvēcīgas. Tagad, lai cilvēku atvaļinātu, pietiek, ka viņš sievai mājā kaut ko pateicis vai kaimiņš dzirdējis,» saka A. Augustāns. Pēc viņa domām, lielākā problēma ir nevis reģionos, bet centrālajā aparātā, kur pārāk daudz speciālistu nodarbojas ar administratīvajiem pienākumiem.
Gan VP, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), gan Valsts robežsardzei (VRS) līdz šā gada 1. septembrim IeM jāiesniedz plāni, kā notiks pakāpeniskā pāreja uz amatu pārveidošanu, savukārt līdz 1. oktobrim jāinformē par atbalsta funkciju veicēju optimizēšanas iespējām.
VRS par plānoto reformu pagaidām runāt ar Neatkarīgo atteicās, norādot, ka dienestu pārmaiņas neietekmēs. Arī VUGD pārstāve Inga Vetere uzsver, ka reformas dēļ iedzīvotāji necietīs un darbinieki netiks atlaisti. «Atbalsta funkciju amati, kurus ieņem amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tiks pārveidoti par darbinieku amatiem. Šo amatu pārveide neietekmēs VUGD spējas reaģēt uz izsaukumiem,» saka I. Vetere.