Saeimas vēlēšanās ieguvēji varētu būt abi nacionālo flangu spēki

© Jānis Saliņš, f64

Vairākums ekspertu, kā arī lielākā daļa sabiedrības uzskata – ja rudenī Latvijā notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas, vislielākie ieguvēji no šā procesa būs abi nacionālo flangu spēki.

Tikmēr par politisko izdzīvošanu varētu būt jācīnās Aināram Šleseram, kā arī apvienībai Vienotība, ja V. Zatlers izlems veidot pats savu partiju.

Ja tauta nobalsos par 10. Saeimas atlaišanu, nākamajā parlamentā daudz plašāku pārstāvniecību varētu iegūt Saskaņas centrs (SC), kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!–TB/LNNK), kurām šobrīd ir attiecīgi 29 un 7 deputātu mandāti.

SC veiksmes pamatā varētu būt vairāki faktori. Pirmkārt, noguruši no skandāliem, kuros regulāri iesaistās vairākums latvisko partiju, par kreiso flangu protesta balsojumā varētu novēlēt arī daļa latviešu. Otrkārt, SC nekad nav bijis valdošajā pozīcijā, kas šim politiskajam spēkam vismaz formāli ļāvis saglabāt nosacīti tīru reputāciju. Treškārt, daļai vēlētāju simpatizē SC paveiktais pašvaldībās.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs spriedumos pagaidām ir lakonisks, vien piekrītot, ka savienība gatavojoties labu rezultātu sasniegšanai 11. Saeimas vēlēšanās. Tāpat politiķis neslēpa, ka SC nopietni domājot par kadru politiku un jaunu biedru piesaisti, lai, iegūstot lielu pārstāvniecību parlamentā, varētu deleģēt darbam profesionālus cilvēkus, tostarp ar labu latviešu valodas prasmi.

Tieši jaunu kadru politika pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām varētu kļūt par aspektu, kuram visas politiskās organizācijas – it īpaši tās, kas šobrīd strādā parlamentā –, pievērš īpašu uzmanību. Šādas stratēģijas pamatā būtu atziņa, ka sabiedrība nelabprāt atbalstīs tās personālijas, kuras strādājušas atlaistajā parlamentā. Līdz ar to partijas varētu mēģināt nomainīt savas redzamākās sejas.

To, ka jaunu biedru piesaistei būs izšķirīga nozīme, sarunā ar Neatkarīgo atzina arī nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks. Tiesa, citām partijām sejas jāmaina tēla uzlabošanai, bet VL!–TB/LNNK tehniski var pietrūkt cilvēku vēlēšanu sarakstu izveidei. Neoficiāli tiek lēsts, ka nacionālā apvienība nākamajā parlamentā varētu pat dubultot savu mandātu skaitu. Prognozes par VL!–TB/LNNK labo startu vēlēšanās I. Parādnieks skaidro ar nacionālo spēku atklāto darbu 10. Saeimā, konsekventajiem uzskatiem un izvairīšanos no skandāliem. Kā šajā parlamentā paveiktos darbus, ar kuriem VL!–TB/LNNK varētu lepoties, I. Parādnieks minēja gan aizsākto diskusiju par prezidenta pilnvarām un tautas vēlētu Valsts prezidentu, gan jautājuma par bērnudārzu pieejamību sakārtošanu, kā arī soda palielināšanu par valsts valodas pārkāpumiem.

Smaga cīņa ārkārtas vēlēšanās varētu sagaidīt Latvijas Pirmo partiju/LC (LPP/LC), kuras līderis Ainārs Šlesers tiek pieminēts oligarhijas sakarā. A. Šlesers gan uzsver – šis neesot nedz pirmais, nedz pēdējais skandāls, kurā viņš tiekot iesaistīts, un katrs no tiem atstājot kaut kādu iespaidu uz LPP/LC atbalstītājiem. «Taču domāju, ka mūsu vēlētāji ir gudrāki un spēs atšifrēt nomelnošanas shēmas, kas jau sen zināmas visā pasaulē,» komentēja politiķis.

Ļoti šaubīgas ārkārtas vēlēšanās var izrādīties arī apvienības Vienotība pozīcijas. Lai gan kopumā Vienotībai joprojām ir salīdzinoši liels atbalstītāju skaits, tomēr situāciju kardināli mainītu V. Zatlera un jaunas partijas ienākšana politikā. Šādā gadījumā Vienotībai tiktu atņemta ļoti nozīmīga balsu daļa.

Tikmēr vienu no stabilākajām pozīcijām eksperti prognozē Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kurai vēsturiski ir noturīgs elektorāts. Lai gan pēdējā laika notikumi varētu ietekmē arī ZZS vēlētājus, 11. Saeimā ZZS varētu iegūt tikai nedaudz mazāku mandātu skaitu nekā šobrīd.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.