Labklājības ministre: 2016. un 2017. gadā sociālajā budžetā būs dziļākā bedre

Tā kā valdības ierosinātās pensiju likuma izmaiņas ir apjomīgas, atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai plenārsēdē tās varētu piedāvāt pakāpeniski, Neatkarīgajai apstiprināja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).

Visticamāk, komisija ieteiks pati savus variantus pensiju likuma grozījumiem.

Deputāte atzina, ka daļa no grozījumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā varētu tikt virzīti jau nākamnedēļ. Viņa nenoliedz, ka deputāti varētu piedāvāt arī tādas izmaiņas pensiju likumā, kādu nav no valdības saņemtajā dokumentā. «Tas varētu skart priekšlaicīgo pensionēšanos,» atzina A. Barča. Kā zināms, iespēja priekšlaikus pensionēties likumā ir spēkā vēl tikai līdz šā gada beigām, taču, pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, pensionēšanos priekšlaikus varētu pagarināt vēl līdz 2016. gadam. Pret to strikti neiebilstot arī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS).

Trešdien Saeimas komisija turpināja apspriest valdības akceptētās izmaiņas likumā Par valsts pensijām, uzklausot sociālos partnerus, tostarp pensionārus no dažādām Latvijas vietām. I. Jurševska norāda: izmaiņas neskar pensiju sistēmu pēc būtības, bet ir sociālekonomiskās situācijas diktētas. Viņa vēlreiz atgādināja, ka «mums jāraugās nākotnē, kā sabalansēt sociālo budžetu», un šie ir «korektīvi priekšlikumi sistēmas sabalansēšanai ilgtermiņā».

Zināms, ka sociālais budžets strādā ar deficītu, ko pagaidām sedz no iepriekšējos gados uzkrātās naudas, taču jau nākamgad prognozēts reāls iztrūkums, tiesa, neliels – 30 miljonu latu. Pēc ministres teiktā, ar iztrūkumu sāk strādāt tieši pensiju speciālais budžets. «Visdziļākā bedre sociālajā budžetā būs 2016., 2017. gadā, kad deficīts būs pusmiljards latu,» atzina ministre. Ja tiek īstenoti šie ministres minētie «korektīvie priekšlikumi», tad 2025. gadā sociālais budžets «varētu no bedres izkāpt».

Viens no priekšlikumiem, ko likuma izmaiņās ir atbalstījusi arī valdība, saistīts ar pensiju piemaksu finansēšanu nevis no sociālā, bet pamata budžeta. Saskaņā ar valdības plāniem tas varētu notikt 2014. gadā. Sociālie partneri uzstāj, ka tam jānotiek daudz agrāk, – jau nākamgad.

Savukārt Latvijas Pensionāru federācija uzsver, ka valdībai, kuras valstsvīri sludina krīzes beigas, ir jādomā, kā atbalstīt pensionārus un nodrošināt šīs sabiedrības grupas sociālo aizsardzību. «Vispirms jāatjauno indeksācija, ja inflācija sasniedz 5 procentus,» norāda federācijas vadītāja Aina Verze, «varētu diskutēt, vai visām pensijām, bet tā ir jāatjauno.» Pensionāri ir arī neapmierināti, ka dažiem pensionāriem ir vairāku tūkstošu latu pensijas. «Uztraucāmies, kuram Latvijas pensionāram ir 4500 latu pensija. Tagad uz trepēm uznāca Bērziņš un ieraudzījām. Pensionāri domā, ka tā ir netaisnība. Šai lielajai pensijai ir pretī simtiem tūkstošu pensionāru ar zemām pensijām, īpaši zemas tās ir Latgalē, visticamāk, tāpēc, ka tieši te ilgstoši ir lielākais bezdarbs un zemākās algas valstī,» atzina Zofija Zujeva no Latgales pensionāru apvienības.

Pensionāri aicina atļaut priekšlaikus pensionēties vismaz tik ilgi, kamēr nesaruks bezdarbs, – cilvēks, kas ir drošs par savu darba vietu, priekšlaikus nepensionēsies, viņam tas nav izdevīgi, tas nozīmē, ka tie, kuri iet pensijā un saņem 50% no pensijas, dara to bezizejas dēļ.

Valdībai jādara viss, lai iekasētu sociālās iemaksas un veicinātu jaunu darba vietu rašanos, kas notiek ļoti lēni, sacīja arodbiedrību eksperte Irina Homko. Viņa norāda, ka arī arodbiedrības iestājas par priekšlaikus pensionēšanās saglabāšanu un pensiju aprēķināšanas par darbu kaitīgos apstākļos atjaunošanu.