Zatlera pašapziņa pieaug

Rīt Saeimā notiks izšķirīgs balsojums par nākamo Valsts prezidentu. Uz šo amatu pretendē divi kandidāti – Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais Andris Bērziņš, kā arī pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Prognozēt vēlēšanu rezultātu joprojām ir visnotaļ sarežģīti, jo būtisku ietekmi uz deputātu izvēli varētu atstāt gan V. Zatlera aicinājums atlaist 10. Saeimu, gan viņa iespējamais starts rudenī gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās. Taču pats V. Zatlers nepadosies pat tad, ja būs vēlēšanu otrā kārta – viņš ir gatavs kandidēt arī vēlreiz, ja pirmās vēlēšanu kārtas rezultāts nebūs par labu nevienam no pretendentiem.

Viens no aktuālākajiem tematiem, ko apspriež parlamenta gaiteņos, ir nākamie soļi, ko pēc aicinājuma atlaist 10. Saeimu spers

V. Zatlers. Tas, ka sabiedrība referendumā, visticamāk, izlems pārvēlēt parlamentu, politiskajās aprindās tiek uztverts gandrīz kā pašsaprotams scenārijs, taču daudz būtiskāks ir jautājums – vai V. Zatlers, netiekot pārvēlēts prezidenta amatā, izlems veidot jaunu partiju? Politiķi prognozē, ka V. Zatlers, kas ieguvis milzīgas tautas simpātijas, varētu kļūt par spēcīgu konkurentu pie varas esošajām partijām. Zatlera pašapziņa pieaug

Tādēļ viens no argumentiem, kas rīt parlamentāriešiem varētu likt balsot par V. Zatlera palikšanu prezidenta amatā, būs nevēlēšanās pieļaut viņa ienākšanu lielajā politikā.

To, ka varas partijas baidās uz V. Zatlera rēķina zaudēt daļu savu vēlētāju, netieši apliecina arī apvienības Vienotība stratēģija. Apvienība paziņojusi – ja V. Zatlers tik tiešām izveidos jaunu politisko organizāciju, tad tā tiekot aicināta iekļauties Vienotības rindās, lai tādējādi iegūtu maksimālu mandātu skaitu parlamentā.

Tikmēr pašlaik koalīcijā strādājošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pret V. Zatlera iespējamo ienākšanu lielajā politikā izturas skeptiski. «Mums nav bail no Zatlera partijas, ja tāda tiešām tiks radīta. Jau daudzus gadus ZZS elektorāts ir noturīgs, un 11. Saeimā mūsu savienība, visticamāk, iegūs līdzīgu vietu skaitu kā līdz šim. Taču Zatlera tālākā rīcība neapšaubāmi parādīs pašlaik valstī notiekošo procesu patiesos iemeslus. Un man būs tiešām skumji, ja izrādīsies, ka viss šis haoss, kas sācies politiskajā vidē, bija nepieciešams tikai tādēļ, lai Zatlers sev nobruģētu ceļu,» komentē deputāts.

Arī politiķis ar milzīgu pieredzi, viens no Saskaņas centra (SC) līderiem Sergejs Dolgopolovs sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – V. Zatlera izteiktie argumenti par labu 10. Saeimas atlaišanai bijuši visnotaļ šaubīgi, bet tas liekot domāt, ka patiesie iemesli bijuši kādi citi. «Vēsturiski ir zināms, ka katrās vēlēšanās tauta labprāt balso par jaunveidotām partijām, kas Saeimā attiecīgi iegūst lielu mandātu skaitu. Tāpat ir skaidrs, ka Saeimas atlaišana ir ļoti labs veids, kā veicināt savu popularitāti. Tieši tādēļ svarīgākais jautājums ir tas, kādu karjeru Zatlers sev vēlas turpmāk. Ja viņš vēlas ieiet politikā, tad, visticamāk, šis būs vispiemērotākais brīdis veidot partiju. Ja viņš vēlas palikt vēsturē kā prezidents, kurš pieņēma valstij izšķirīgu lēmumu, tad Zatleram ir jāpaiet malā un jāsāk rakstīt memuāri,» akcentēja S. Dolgopolovs. «Tāpat pašlaik skaidri redzamas dažu politiķu bažas, ka, netiekot ievēlēts prezidenta amatā un izveidojot savu partiju, V. Zatlers viņiem atņems lielu skaitu vēlētāju. Vai tas varētu būt pietiekams arguments, lai rīt balsotu par

V. Zatlera atstāšanu amatā? Grūti prognozēt. Nezināmo ir daudz, arī noskaņojums Saeimā ir mainīgs. Domāju, visu izšķirs cilvēcīgais faktors,» klāstīja

SC pārstāvis, uzsverot, ka kreisā flanga frakcija varētu saviem politiķiem atļaut brīvo balsojumu, taču gala lēmums tikšot pieņemts šīsdienas frakcijas sēdē.

Ņemot vērā V. Zatlera aicinājumu atlaist Saeimu, šķiet, tieši cilvēcīgais faktors bijis par iemeslu arī tam, ka daļa parlamentāriešu, kuri iepriekš solīja atbalstīt V. Zatlera pārvēlēšanu, pauž skeptiskāku viedokli. Apvienība Par labu Latviju, kas pati izvirzīja V. Zatleru atkārtotai prezidentūrai, izlēmusi katram savam deputātam sniegt brīvas izvēles iespējas. Līdzīgi rīkosies arī ZZS un, iespējams, SC. Par V. Zatleru stingri iestājas vienīgi nacionālie spēki un apvienība Vienotība, ar kuru balsīm tomēr nepietiek, lai V. Zatlers paliktu amatā.

Pats V. Zatlers savu iespējamo iesaistīšanos politikā pagaidām nekomentē, vienīgi norāda, ka šādu varbūtību vērtēšot pēc prezidenta vēlēšanām. Savukārt prezidenta postenim V. Zatlers esot gatavs kandidēt ne vien pirmajā vēlēšanu kārtā, bet arī otrajā – ja pirmajā neviens no pretendentiem neiegūs nepieciešamo Saeimas deputātu atbalstu.