Strīķe sola sekmīgu šova iznākumu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadība pērnās nedēļas kratīšanas uzskata par veiksmīgām un sola, ka šoreiz birojs neizgāzīsies un vainīgos notiesās. Turpretī vairāki krimināleksperti un politikas vērotāji uzsver pretējo – KNAB kārtējo reizi uzrīkojis šovu, nevis nopietnu izmeklēšanu.
«Tas izskatās pasmieklīgi, ka trīs dienas KNAB lūdzas, lai dabūtu kratīšanas atļauju, un tad, kad nedabū, taisa trādirīdi. Vai tad viņi nezināja, ka var arī tā būt? Protams, iespējams, ka tur kāds arī pa kreisi laiž un kavē tos procesus, bet viņi taču varēja paredzēt arī tādu variantu,» saka bijušais Valsts policijas Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvaldes priekšnieks Sandris Plaudis. Viņš 25 gadus strādājis par operatīvo darbinieku un vienmēr vadījies pēc principa – savāc pierādījumus un sēdini vainīgos aiz restēm. Pēc viņa novērojumiem, korupcijas ķērāji rīkojas pretēji. «Ko šīs kratīšanas nozīmē? Kāds tagad ir vainīgs? KNAB mode pēdējā laikā ir skriet ar roku dzelžiem, visus sašņorēt un pēc tam razbiratsa (skaidroties). Tagad uz cietumu kā uz veikalu nāk – iekšā, ārā, iekšā, ārā,» ironizē S. Plaudis.
Skaidrību notiekošajā nevieš arī pats birojs, vien skopi norādot, ka kriminālprocesā ir iesaistīti 11 cilvēki, no kuriem sešas ir amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības, caur kurām vainīgie esot noplūdinājuši un legalizējuši līdzekļus, iesaistītas arī firmas piecās ārvalstīs. Par legalizētajām naudas summām un laiku, kad lietā tiks apsūdzētas konkrētas amatpersonas, klusē gan KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, gan viņa vietniece Juta Strīķe.
«Kratīšanās ir izņemti dokumenti un priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme. Zinot pierādījumu apmēru un kratīšanu rezultātus, zinu, ka lieta neizgāzīsies,» uzsver J. Strīķe. Mediju eksperts Filips Rajevskis KNAB vadības ziņojumu medijiem vērtē kā pārāk neizteiksmīgu. «Ja vadošā institūcija medijos tiek ilustrēta ar tekstu, ka šoreiz tā neizgāzīsies, tad tonalitāte liek domāt, ka KNAB savu darbu vērtē kritiski un izgāšanos bijis daudz. Tas liek domāt, ka lieta kopumā ir ļoti izšķiroša – būt vai nebūt KNAB,» saka F. Rajevskis. Pēc viņa domām, sabiedrība ir tiesīga zināt, kas īsti notiek, nevis tikai atsevišķus izvilkumus par Aināru Šleseru. Turpretī J. Strīķe norāda, ka šobrīd tiek pildīts izmeklētāja sastādītais plāns un sniegts tik daudz informācijas, lai netraucētu izmeklēšanai.
«Manuprāt, šīs kratīšanas veiktas vairāk nevis tādēļ, lai atrastu lietiskos pierādījumus, bet lai parādītu šovu. Ja jau bija noplūde, tad skaidrs, ka nav jēgas veikt kratīšanu, jo neko neatradīs,» kritisks ir zvērināts advokāts Aloizs Vaznis. Fakts, ka birojs vērsies pat mediju redakcijās, liecina par KNAB bezspēcību. «Ja ir pamats turēt kādu aizdomās, tad ir jāsauc pie kriminālatbildības, bet to jau neviens nelūdz. Tas izskatās pēc izmisuma gājiena un pasūtījuma sakarā ar prezidenta vēlēšanām,» saka advokāts.
Lai paātrinātu lietas izskatīšanu, J. Strīķe četras vakantās vietas novirzījusi savā pakļautībā un arī N. Vilnītis sola maksimālus resursus. Biroja vadītājs par veiktajām kratīšanām ir gandarīts. «Visu laiku esmu vainots informācijas noplūdināšanā, šoreiz es par kratīšanām uzzināju tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji – no medijiem,» saka KNAB priekšnieks. Viņš norāda, ka no atvaļinājuma nav atgriezies ātrāk, lai neradītu aizdomas par īpašu ieinteresētību. «Man nav pamata neuzticēties savai vietniecei. Pārsteiguma par kratīšanām man nebija,» saka N. Vilnītis.