Saprotamas un skaidras informācijas trūkuma dēļ iedzīvotāji nesaprot, par vai pret ko īsti ir parakstu vākšana saistībā ar pabalstiem, secina Neatkarīgā, aptaujājot cilvēkus parakstu vākšanas vietās. Viss atkarīgs no tā, kas ir informācijas sniedzējs un vai cilvēki tam uzticas.
Aktivitāte, parakstoties tieši pabalstu referenduma rosināšanai, nav īpaši liela. Tas varētu būt izskaidrojams ar faktu, ka jāparakstās uzreiz par trim likumiem, kuru izprašanai un atbildes rašanai, vai un kāpēc būtu vajadzīgs referendums, jāpieliek zināmas pūles. Otrkārt, pabalstu jautājumi neskar tik lielu iedzīvotāju, arī vēlētāju daļu, cik skartu pensijas.
Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai notiek, jo pēc 37 Saeimas deputātu ierosinājuma Valsts prezidents apturēja trīs likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šie likumi skar piecus dažādus pabalstus. Pašlaik vecāku pabalstam, maternitātes un paternitātes, kā arī slimības un bezdarbnieku pabalstiem likumā ir noteikti ierobežojumi līdz 2012. gada beigām, taču Saeima aprīlī, lemjot par valsts budžetu, nolēma, ka šo ierobežojumu darbības laiks jāpagarina līdz pat 2015. gadam.
Parakstu vākšanā jānoskaidro, vai tautas nobalsošanas sarīkošanu atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļā no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb ne mazāk kā 153 232 vēlētāji. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija liecina, ka kopš 18. maija par pabalstu referendumu parakstījušies vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka ir apturēta triju likumu publicēšana, vēlētāji var parakstīties par katru no apturētajiem likumiem atsevišķi.
Iedzīvotājus mulsina apstāklis, ka parakstu vākšana notiek nevis par pabalstu ierobežojumu atcelšanu, bet, lai šos ierobežojumus nepagarinātu līdz pat 2015. gadam – apturētie likumi attiecas tikai uz laiku pēc 2012. gada. Līdz 2012. gada beigām pabalstu ierobežojumi ir un būs spēkā, jo pašlaik nav rosinātas izmaiņas šajos likumos, lai ierobežojumus vispār atceltu, piemēram, no nākamā gada. Ja arī tiktu savākti paraksti tautas nobalsošanas sākšanai, cilvēki referendumā varētu balsot tikai par to, lai ierobežojumi uz pabalstiem netiktu attiecināti arī pēc 2012. gada.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) kā galvenos argumentus, kāpēc šādi ierobežojumi ir saglabājami, minējusi sociālā budžeta ilgtspēju, nepieciešamību sabalansēt ieņēmumus un izdevumus, kas būšot aktuāli arī pēc 2012. gada. Pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem, pabalstu ierobežojumi skar tikai 21 procentu pabalstu saņēmēju. Savukārt parakstu vākšanas ierosinātāji – Saeimas opozīcija Visu Latvijai!-TB/LNNK un Par labu Latviju (PLL) – uzskata, ka pabalstu ierobežojumi attiecas uz visiem strādājošajiem ar algu virs 400–500 latiem, kuri godīgi maksā nodokļus, nevis tikai uz pašreizējiem pabalstu saņēmējiem.