Valsts prezidenta Valda Zatlera steiga publicēt paziņojumu par Saeimas atlaišanas rosināšanu speciālajā oficiālajā laikraksta Latvijas Vēstnesis izdevumā svētdien, 29. maijā, likusi pārcelt par nedēļu ātrāk paredzēto tautas nobalsošanu.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar vienbalsīgi par tautas nobalsošanas datumu noteica 23. jūliju. Ja vēlētāji paudīs atbalstu V. Zatlera priekšlikumam, tad ārkārtas parlamenta vēlēšanas varētu notikt 17. septembrī. V. Zatlera 28. maija rīkojums par rosināšanu atlaist Saeimu no valsts budžeta varētu prasīt papildus četrus miljonus latu.
Likums paredz organizēt tautas nobalsošanu ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc rīkojuma publicēšanas. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars pamatoja, ka vēlākais termiņš nepieciešams, lai varētu veikt virkni procedūru – jāpasūta apmēram 4500 spiedogu, jāorganizē tautas nobalsošanas veidlapu drukāšana, atbilstoši procedūrai jāpagūst nodrošināt balsojuma iespēju ārzemēs dzīvojošajiem balsstiesīgajiem, arī balsojumu pa pastu. Balsošana pa pastu – balsotājam pieteikšanās brīdī pasē jāsaņem spiedogs par piedalīšanos tautas nobalsošanā, un tas jāpaveic trīs nedēļas pirms nobalsošanas. Tomēr arī ārzemēs, kā ierasts, savu balsi varēs nodot tam paredzētajos iecirkņos.
Piedalīties tautas nobalsošanā varēs, dodoties uz jebkuru iecirkni Latvijā vai ārzemēs, ņemot līdzi pasi.
Pēc A. Cimdara aprēķiniem, tautas nobalsošana no valsts budžeta izmaksās apmēram divus miljonus latu. Lielākā daļa nepieciešama vēlēšanu komisiju locekļu darba izmaksu segšanai. «Dažus tūkstošus latu ietaupīs uz drukāšanu, jo nav nepieciešamas atšķirīgas balsošanas zīmes reģionos. Referendumā nobalsošanas zīmes jautājums būs Vai jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu? Vēlētajiem būs divas iespējamās atbildes – par un pret. Ņemot vērā, ka tautas nobalsošanā aploksnes neizmanto, vēlētājam būs lietojama vienīgi nobalsošanas zīme, uz kuras uzspiedīs attiecīgā balsošanas iecirkņa spiedogu.
Aptaujas liecina, ka vairākums būs par esošā parlamenta atbrīvošanu un atbilstoši Satversmei, pieņemot, ka tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izteiksies par parlamenta atlaišanu, tā būs uzskatāma par atlaistu un būs izsludināmas jaunas vēlēšanas. Tām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Līdz ar to, visticamāk, vēlēšanas varētu notikt 17. septembrī.
«Kandidātu sarakstu iesniegšana notiks ārkārtas režīmā no 50. līdz 30. dienai pirms vēlēšanām. (..) Iepriekšējās vēlēšanas pagājušā gada oktobrī izmaksāja divus miljonus latu, un ar šādu summu jārēķinās arī šogad. Iespējams, varētu būt nedaudz lielākas vēlēšanu izmaksas, jo būs jāmaksā par ātrumu – vēlēšanu biļetenu sagatavošanu un drukāšanu,» norāda A. Cimdars.