Vienotības un ZZS koalīcija turpina darbu; partijas gatavojas vēlēšanām

© f64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izvērtējot savu balsojumu pret Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai, uzsver – deputātiem situācijas iepazīšanai un dokumentu analīzei bija dota tikai stunda, tādēļ politiķi steigā nepaguva noorientēties.

Taču, ja balsojums notiktu šodien, tad zaļzemnieki balsotu «par» A. Šlesera izdošanu. Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis ZZS rīcību nodēvējis par «dzeltenās kartītes» cienīgu, uzsverot, ka vēl vienu līdzīgu situāciju šī koalīcija nepārdzīvos.

Vakar pēc koalīcijas spēku sēdes gan Vienotības līderis Valdis Dombrovskis, gan ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apliecināja, ka koalīcija turpināšot darbu, taču Vienotībai esot nepieciešams partneru atbalsts virzībā uz oligarhu ietekmes mazināšanu. Tieši tādēļ Vienotība grib gūt pārliecību, ka ZZS akceptēs sagatavotās likumdošanas izmaiņas, kas atcels nepieciešamību lūgt Saeimai atļauju veikt kratīšanu deputātu dzīvesvietās, kā arī sakārtos partiju finansēšanas jautājumu.

Neraugoties uz to, ka šā brīža valdība grasās turpināt darbu bez izmaiņām, vairākums politiķu ir gandrīz pārliecināti, ka gaidāmajā referendumā tauta izlems atlaist 10. Saeimu un ka rudenī būs gaidāmas ārkārtas vēlēšanas. Tieši tādēļ partijas jau tagad sākušas kalkulēt izredzes iekļūt nākamajā parlamentā. Kuluāros spriež, ka situāciju būtiski ietekmēs tas, ja, zaudējot prezidenta amatu, jaunu partiju izlems veidot Valdis Zatlers, kurš šobrīd izpelnījies tautas simpātijas.

Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas nogalē – piesakot cīņu ar oligarhiem – Valsts prezidents Valdis Zatlers izlēma rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.

Par šādas rīcības iemeslu tika nosaukta parlamenta nevēlēšanās atļaut veikt kratīšanu apvienības Par labu Latviju līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās. Pats A. Šlesers gan uzsver – minētais arguments bijis tikai formāls iemesls, lai šā brīža prezidents varētu nostiprināt pozīcijas. Politiķis uzskata, ka V. Zatlers cenšoties iegūt sabiedrības labvēlību, lai vēlāk dibinātu pats savu politisko partiju, kas gūtu uzvaru šoruden gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

A. Šlesers nav vienīgais, kurš paredz V. Zatlera centienus palielināt savu ietekmi politikā. Saskaņas centra (SC) viens no līderiem, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs Neatkarīgajai norādīja – ja V. Zatleru nepārvēlēs Valsts prezidenta amatā, tad viņš, visticamāk, veidos savu partiju, kurā varētu iekļauties vēl virkne spēcīgu personību. Līdzīgu viedokli sarunā ar Neatkarīgo pauda arī Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, pēc kura domām, šāda politiskā spēka parādīšanās pirms vēlēšanām varētu būtiski ietekmēt pašlaik parlamentā pārstāvēto partiju izredzes. Dz. Zaķis bija pārliecināts: lai iegūtu maksimālu ietekmi parlamentā, jaunajai organizācijai, ja tāda tiešām tiks izveidota, būtu jāiekļaujas apvienībā Vienotība, kas līdz vasaras beigām pavisam noteikti jau būšot pārtapusi par vienu partiju.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo prognozēja, ka ārkārtas vēlēšanas politisko situāciju valstī saasinās vēl vairāk un pat var provocēt ZZS pārstāvja Aivara Lemberga arestu. «Viņš būs mūsu kandidāts valdības vadītāja amatam, taču nebrīnīsimies, ja pirms vēlēšanām notiks viņa arests, lai izslēgtu Lembergu no spēles,» atzina A. Brigmanis.

Viens no aktuālākajiem sarunu tematiem politiskajos kuluāros ir SC potenciāls nonākt valdībā. Iespējamo SC iesaisti koalīcijā ir aktualizējusi Vienotības sastāvā esošā Sabiedrība citai politikai. Savukārt V. Dombrovskis vakar atkārtoti uzsvēra, ka pagaidām šādām sarunām neesot pamata, jo SC – līdzīgi kā ZZS un PLL – balsoja «pret» A. Šlesera izdošanu. Pati SC Saeimas frakcija, kuras balsojums būs izšķirīgs Valsts prezidenta ievēlēšanai, joprojām neatklāj savu izvēli par labu kādam no kandidātiem.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais