Neatkarīgi no parlamentāriešu noskaņojuma šodien Saeimas prezidijs lems par Valsts prezidenta vēlēšanu izsludināšanu 2. jūnijā, jo esošajam prezidentam Valdim Zatleram 7. jūlijā beidzas prezidentūra.
Ja ceturtdien tautas kalpiem neizdosies izraudzīties nākamo valsts pirmo personu, tad tuvāko desmit līdz 15 dienu laikā jārīko nākamās prezidenta vēlēšanas, līdz tas izdodas.
Vairāku politisko spēku pārstāvji pēc sestdienas vakara prezidenta runas par stāvokli valstī apgalvoja, ka, visticamāk, vairs neatbalstīs esošā prezidenta pārvēlēšanu. Tāpat tiek apsvērta iespēja nevēlēt prezidentu, līdz nebūs atlaists esošais parlaments, taču tāda situācija nedrīkstot notikt.
«Kāda būs pareizākā rīcība 2. jūnijā? Jautājums, ja ievēlē citu personu, ir diskutabls, bet tas nav pārkāpums, bet, ja pārvēlē Valdi Zatleru, tas izskatās labāk. Neatkarīgi no tā, ko ievēlē, Zatlers izskatās labāk, jo no viņa pēc tam varēs prasīt politisko atbildību un viņš var iet pie nākamās Saeimas izlūgties – vai jūs mani mīlat, pretējā gadījumā viņam būtu jāatkāpjas no amata. Šī Saeima turpina strādāt, un viņiem ir jājūt, cik daudz drīkst lemt, atļauties. Tas ir tāpat, kā ievēlot jaunu Saeimu – paiet mēnesis, līdz tā sanāk,» Neatkarīgajai stāsta konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Viņš norāda, ka gadījumā, ja ievēlētu citu prezidentu, tam arī būtu sava zīme. «Mums tagad ir zoodārzā izraudzīts prezidents, nākamais būtu atlaistās Saeimas prezidents. Tāpēc ir nepieciešams pēc nākamā parlamenta sasaukšanas lemt par prezidentu, lai nebūtu piekabinātas birkas,» rosina eksperts.
Satversmes 52. pants nosaka – ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, prezidenta pienākumus izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēlē jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda prezidenta pienākumus, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts pildīt savu amatu.
«Tādējādi no Satversmes 52. panta izriet, ka Valsts prezidenta vieta nevar būt neaizpildīta apzināti. Satversmē ir uzskaitītas noteiktas situācijas, kurās amatā esošais prezidents objektīvu iemeslu dēļ ir kavēts pildīt savus amata pienākumus vai arī objektīvu iemeslu dēļ prezidenta vieta nav aizpildīta. Tātad Satversmē nostiprināts princips, ka prezidenta vietas izpildīšana Saeimas priekšsēdētāja personā ir iespējama vienīgi objektīvi noteiktās situācijās uz noteiktu laiku, uzliekot Saeimai zināmu pienākumu ievēlēt jaunu Valsts prezidentu,» uzsver V. Zatlera juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egner.
Parlamentā neslēpj, ka nav zināms, kādi būs prezidenta vēlēšanu rezultāti, jo nav pārliecības, ka vienam no diviem kandidātiem būs balsu vairākums. Kā ticamu versiju apsver nepieciešamību jau tagad ķerties pie jaunu kandidātu meklēšanas, lai līdz jūlija sākumam valsts nepaliktu bez prezidenta.
«No Satversmes loģikas viedokļa būtu problemātiski, ja tiktu pieļauta situācija, ka, tautai lemjot par Saeimas atlaišanu, atlaistās Saeimas priekšsēdētājs būtu vienīgā persona, kas varētu pildīt Valsts prezidenta vietu, sasaukt Saeimas sēdes un noteikt tām darba kārtību. Tas būtu pretrunā ar Satversmes garu, jo šādas tiesības Satversme ir noteikusi kā ekskluzīvu prezidenta kompetenci, nevis personas, kas izpilda prezidenta vietu, kompetenci. Tādējādi no Satversmes loģikas izriet, ka Saeimai savu iespēju robežās ir jāievēlē jauns Valsts prezidents vēl līdz tautas nobalsošanai,» piebilst I. Lībiņa-Egner.