Tukšs konfekšu papīriņš ar uzrakstu 500, ko iemānīt starptautiskajiem aizdevējiem, varētu izrādīties premjera Valda Dombrovska (JL) paziņojums pirmdien, ka valdība konceptuāli vienojusies 2010. gada budžeta deficītu samazināt par 500 miljoniem latu jeb tā, lai tas būtu pieņemami gan aizdevējiem, gan koalīcijai.
Šo paziņojumu, ko jau pēc pāris stundām noliedza lielākais koalīcijas partneris Tautas partija, varētu būt diktējusi vēlme Eiropas Komisijas ekonomikas komisāram Hoakinam Almunjam, kurš šodien ierodas Rīgā, parādīt, ka Latvija pildīs savas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, pat ja šādas politiskās vienošanās patiesībā nav. "Almunja nav Dievs Tas Kungs," dažas stundas pēc koalīcijas partiju sanāksmes teica TP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis, paziņojot – partija nav piekritusi tam, ka budžeta deficīts jāsamazina par 500 miljoniem latu.
Pirms tam premjers bija norādījis, ka vienīgais, par ko nav panākta vienošanās, jo koalīcijas partijas prasa vairāk laika, lai iepazītos, ir Finanšu ministrijas iesniegtie konkrētie priekšlikumi, kas, pēc finanšu ministra Einara Repšes (JL) teiktā, nodrošinās, ka nākamā gada budžeta izdevumus ļaus samazināt par 320 miljoniem latu, bet ieņēmumus palielināt par 180 miljoniem latu. Šādā variantā Latvija panāktu aptuveni 7,5%, nevis aizdevēju prasīto 8,5% budžeta deficītu, apgalvo V. Dombrovskis un E. Repše. Konkrēti priekšlikumi, kamēr par tiem nav vienošanās koalīcijā un valdībā, netiek atklāti.
Premjera partijas Jaunais laiks valde pirmdienas vakarā paziņoja, ka 500 miljonu samazinājumu iespējams sasniegt, neskarot pensijas, darbaspēka izmaksas un nepaaugstinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Neatkarīgajai neoficiāli tika teikts, ka attiecībā uz sociālo budžetu tiek apsvērts tikai viens pasākums – bērnu pabalsta administrēšanu uzticēt pašvaldībām, to, sākot no nākamā gada, izmaksājot vairs tikai ģimenēm, kurās vecāki ir bezdarbnieki vai kurām piešķirts maznodrošināto statuss.
Balstoties aprēķinos, ka pieļaujamais deficīta apmērs varētu tikt sasniegts pie budžeta konsolidācijas par ievērojami mazāku summu, aptuveni 325 miljoniem latu, TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš pirmdienas vakarā pauda neizpratni, "kāpēc tad griezt vairāk, nekā ierakstīts" nodomu protokolā ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Arī viņš līdzīgi kā V. A. Krauklis norādīja, ka "tad pozīcija ir jāmaina Almunjam". "Mēs pildīsim saistības par 8,5% deficītu," uzsvēra M. Segliņš.
TP atgriešanās pie asās pozīcijas pēc tam, kad iepriekšējā nedēļā bija vērojami piekāpšanās soļi, piemēram, attiecībā uz mājokļa nodokļa ieviešanu, visticamāk, skaidrojama ar Andra Šķēles pieņemto lēmumu atgriezties aktīvajā politikā un no 21. novembra arī partijas vadībā ar ambīcijām kļūt par premjeru. "Latvijai šobrīd visvairāk vajadzīgi precīzi un adekvāti lēmumi, lai Latvijas tauta un sabiedrība būtu gatava ilgtermiņā šos lēmumus aizstāvēt. Ja nākamos gadus mums ir jārēķinās ar 7,5 miljardu parādu, tad ir vajadzīga sabiedrība, kas ir motivēta strādāt to un atdot. Un esmu pārliecināts, ka mums jādara viss, lai šo naudu atdotu ātrāk," pirmdien pēc TP valdes sēdes savu atgriešanos argumentēja A. Šķēle.
Neatkarīgā jau ir rakstījusi, ka domstarpības par to, kā turpmāk vedamas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem – piekāpjoties prasībai par 500 miljonu samazinājumu vai noraidot to –, var izšķirt šīs valdības likteni. Avoti valdībā un koalīcijas partijās Neatkarīgajai zīmējuši divus iespējamos B scenārijus. Viens ir piekāpšanās aizdevēju prasībai, visdrīzāk – sperot soļus nodokļu celšanas virzienā. Otrs ir nevienoties un pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas, ļoti iespējams, novestu pie lata devalvācijas. Izšķiršanās starp abiem plāna B variantiem, visticamāk, sašķeltu valdību, pirmā varianta pusē atstājot Jauno laiku, bet otrā varianta pusē – TP un ZZS, liecina politiķu izteikumi un partiju līdz šim ieņemtās pozīcijas.