Lembergs: Nedrīkstētu pieļaut, ka amatpersonas tiek vēlētas bez alternatīvas

© Kaspars Krafts

„Es uzskatu, ka vispār nedrīkstētu pieļaut, ka amatpersonas tiek vēlētas bez alternatīvas. Man liekas, visas amatpersonas, ko vēl Saeima, vajadzētu vēlēt uz alternatīvu pamata, lai būtu konkurence,” iknedēļas preses konferencē, komentējot kandidātu izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

„Būtu pareizi, ka uz visiem amatiem, par ko balso Saeima – gan prezidents, gan valsts kontrolieris, gan ģenerālprokurors, gan tiesneši – būtu obligāts nosacījums, ka jābūt vismaz divām kandidatūrām. Vēl labāk būtu, ja visām Saeimas frakcijām būtu pienākums izvirzīt savas kandidatūras, jo tādas tiesības tām ir. Sabiedrība ievēlētajiem deputātiem ir devusi šo mandātu, tad viņi arī parādītu, kāds viņiem ir potenciālo kandidātu loks. Varbūt kāds arī pēc tam atkāptos par labu citam kandidātam, bet vismaz būtu redzams viņu rezervistu soliņš. Piemēram, vēlēja tiesībsargu, būtu bijis normāli, ja būtu bijušas divas kandidatūras,” klāstīja Lembergs.

Komentējot Saeimas deputāta Andra Bērziņa, kas ievēlēts no Vidzemes vēlēšanu apgabala, bijušā baņķiera, iespējamo kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu, Lembergs norādīja: „Gribu pasvītrot, ka tā ir Andra Bērziņa iniciatīva virzīt savu kandidatūru. Protams, tādas tiesības viņam ir. Šo pirmdien viņš mani uzrunāja, jautājot, ko es par to domāju. Es teicu, ka viss atkarīgs no tā, cik ir balsis, jo nav jēgas virzīt kādu kandidatūru, ja tai nav pietiekami liels balsu skaits. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka Valda Zatlera kandidatūra būtu slikta vai nepieņemama.” Lembergs arī sacīja, ka ne ZZS frakcija, ne partijas „Latvijai un Ventspilij” valdē šis jautājums vēl nav skatīts, jo tas ir ļoti svaigs.

Lembergs uzskata – tomēr ir ievērojami demokrātiskāk, ja pastāv alternatīva. „Zatlera kungs četrus gadus ir jau strādājis, un ja viņam nebūtu alternatīva vēlēšanās, tad iznāktu tāds diezgan austrumniecisks politisks stāsts, kādus mēs zinām Kazahstānā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā, Lībijā utt. Ja Andris Bērziņš tomēr izlems, ka tik tiešām vēlas startēt – cik zinu, viņš vēl tādu lēmumu nav pieņēmis līdz galam – un būs, kas viņu izvirza, tad būtu ļoti interesantas publiskas debates starp prezidenta kandidātiem. Līdz ar to deputātiem un arī visai Latvijas sabiedrībai būtu iespēja vairāk izprast deputātu kandidātus, viņu iespējamos politiskos uzskatus visās dzīves jomās. Tā būtu tāda jauna lappuse Latvijas politiskajā dzīvē, kāda līdz šim vēl nekad nav bijusi. Un tad arī savlaicīgai kandidatūru izvirzīšanai ir jēga. Ja jau alternatīvu kandidātu nav, tad jau nav jēgas, ka kandidātu izvirza ātrāk – viena kandidatūra, balso un viss. Tā kā, ja Andris Bērziņš piekritīs, tad būtu divas ļoti labas kandidatūras, un, protams, demokrātijas izpausme būtu acīmredzami citā kvalitātē,” sacīja pašvaldības vadītājs.

„Viena lieta, ja ir viens kandidāts, bet situācija ir mazliet citādāka, ja ir divi kandidāti – varbūt abi kandidāti ir atbalstāmi, bet viens ir mazliet labāks par otru. Šobrīd starp šiem diviem iespējamajiem kandidātiem es atbalstītu abus. Es nekādā ziņā nesaku, ka Zatlers nav atbalstāma kandidatūra. Es esmu jau agrāk paudis atbalstu Valda Zatlera kandidatūrai, un es nemainu savu viedokli, bet ja Bērziņa kungs nolems, ka viņš tomēr vēlas startēt kā prezidenta amata kandidāts, un būs, kas viņu izvirza, tad arī Andra Bērziņa kandidatūru es atbalstīšu. Man, paldies Dievam, nav jābalso. Ja būtu, tad es gribētu redzēt debates tiešajā ēterā televīzijā. Būtu pareizi, ja tādas notiktu gan valsts, gan privātajos kanālos, tai skaitā arī kanālos, kas raida krievu valodā,” pauda Lembergs.

Svarīgākais