Šķēle atgriezīsies aktīvajā politikā [papildināts ar video]

Tautas partijas valde pierunājusi savu dibinātāju Andri Šķēli atgriezties aktīvajā politikā. Šķēle kandidēs TP sarakstā 10.Saeimas vēlēšanās un būs TP premjera amata kandidāts.

TP valde šodien nolēma 21.novembrī sasaukt partijas kongresu. Šķēle šodien devis savu piekrišanu kandidēt uz partijas priekšsēdētāja amatu.

"Šogad ir pagājuši gandrīz septiņi gadi, kopš es atstāju TP priekšsēdētāja amatu. Šis nebija viegls lēmums, bet to pieņēmu, balstoties uz to, ka Latvijai ir vajadzīgi precīzi pieņemti lēmumi un motivēta sabiedrība, kas vēlas strādāt un atdot parādus starptautiskajiem aizdevējiem ātrāk."

TP priekšsēdētājs Mareks Segliņš žurnālistiem sacīja, ka šis nav juristu laiks, bet gan tautsaimnieku un ekonomistu laiks un partijas priekšsēdētājam ir jābūt cilvēkam, "kas var parādīt ceļu".

Arī Šķēle norādīja, ka pēc 21.novembra, ja partija viņu ievēlēs, viņš būs sabiedrības rīcībā. Līdz tam viņam padomus sniegs sabiedrisko attiecību speciālists Romāns Meļņiks.

2002.gada novembrī Tautas partijas kongresā Šķēle atteicās atkārtoti kandidēt uz partijas priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem.

Šķēli atgriezties politikā oficiāli aicināja 11 TP pārstāvēto pašvaldību vadītāji, tajā skaitā Cēsu, Madonas, Kuldīgas, Aizkraukles, Valmieras, Preiļu, Brocēnu un citu pašvaldību vadītāji, vēstulē norādot, ka valstī samilzušās ekonomiskās problēmas liek vēstules autoriem domāt, ka TP valdei jāaicina Šķēle atgriezties politikā, neatliekami jāsasauc partijas kongress un jālemj par Šķēles apstiprināšanu partijas vadītāja amatā un izvirzīšanu premjera amatam.

"Latvieši ir sīksta un pacietīga tauta. Ir pieredzēts gan svešu kungu diktāts, gan pieciestas savu priekšstāvju kļūdas. Tomēr katrai pacietībai ir robežas, un nupat jau šī robeža ir sasniegta," teikts vēstulē un norādīts, ka šī situācija var novest pie tā, "ka caurums budžetā būs kļuvis vēl lielāks un nebūs no kā aizņemties, lai to aizlāpītu".

TP Saeimas frakcijas deputāts Māris Kučinskis, kurš līdz šim dažos jautājumos ir bijis opozīcijā valdošajam partijas viedoklim, aģentūrai LETA atzina, ka Šķēles lēmums atgriezties politikā ir pareizs.

Savukārt cits "opozicionārs" Jānis Lagzdiņš aģentūrai LETA atzina, ka Šķēles lēmums ir ļoti riskants, gan pašai partijai, gan arī pašam Šķēlem. "Lai šī pēdējā atgriešanās būtu sekmīga, vajadzētu izpildīt vairākus nosacījumus," uzskata Lagzdiņš.

Kā piemēru minot, ka TP programmai jābūt pārākai par citu partiju programmām, būtiski jāatjauno nākamās Saeimas deputātu un ministru kandidātu saraksts. Pašam Šķēlem jāatbild sabiedrībai uz vairākiem jautājumiem, tostarp par lata devalvāciju. Partijai arī nesaudzīgi jāiztīra savas rindas no neprofesionāļiem un slinkiem politiķiem.

Šķēle dzimis 1958.gada 16.janvārī Apē, ir triju bērnu tēvs, viņa dzīvesbiedre kopš 2004.gada augusta ir bijusī Saeimas deputāte Kristiāna Lībane.

Šķēle 1976.gadā ir beidzis Jelgavas 1.vidusskolu, 1981.gadā - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti, ir zinātņu kandidāts.

Karjeru viņš sācis lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas ZPI "AGME" (vēlāk pārveidota par ZRA "Stars"), kur no 1981. līdz 1990.gadam strādājis par inženieri, vēlāk - par direktora vietnieku komercjautājumos. Audzējis un pārdevis rozes.

No 1990. līdz 1994.gadam Šķēle bija Rīgas rajona Stopiņu pagasta deputāts.

No 1990.gada augusta līdz 1993.gadam Šķēle bija lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Ivara Godmaņa valdībā.

1995.gada novembrī viņš tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju valsts AS "Latvijas kuģniecība".

1995.gada decembrī Saeima apstiprināja Šķēles sastādīto Ministru kabinetu. 1997.gada janvārī Ministru prezidents Šķēle paziņoja par savu demisiju, jo "politiskā elite un Valsts prezidents ir izteikuši nepārprotamas šaubas par valdības veidošanas morālajiem principiem".

1997.gada janvārī Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicināja Šķēli vēlreiz veidot Ministru kabinetu, un 1997.gada februārī Saeima izteica uzticību Šķēles sastādītajam Ministru kabinetam.

1997.jūlijā Šķēle Valsts prezidentam iesniedza demisijas rakstu.

1997.gada 18.decembrī ekspremjers Andris Šķēle nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību izveidot jaunu partiju, kas nodrošinātu rīcībspējīgu valsts varu. TP solīja būt pragmatisks, konservatīvs, nacionāls un tradicionālās vērtībās balstīts politiskais spēks.

1998.gada 20.aprīlī Latvijas sabiedrība tika iepazīstināta ar Tautas partijas manifestu "Mēs mīlam šo valsti", ko bija parakstījuši 206 sabiedrībā pazīstami cilvēki, dažādu profesiju pārstāvji. 1998.gada maijā Tautas partijas dibināšanas kongresā uz četriem gadiem Šķēle tika ievēlēts par TP priekšsēdētāju.

1998.gada oktobrī Šķēle tika ievēlēts 7.Saeimā.

1999.gada jūlijā Saeima izteica uzticību jau trešajai Šķēles veidotajai valdībai, kurā bija Tautas partijas, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" (TB/LNNK) un "Latvijas ceļa" (LC) pārstāvji.

2000.aprīlī Šķēle Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza demisijas rakstu, jo Šķēles valdību vairs neatbalstīja TB/LNNK un LC.

Šķēle 2002.gada oktobrī tika ievēlēts 8.Saeimā, bet 2003.gada janvārī nolika savu deputāta mandātu un darbojās privātajā biznesā.