Mēneša laikā sešiem algotiem ekspertiem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) jāiesniedz savs redzējums par Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanos.
Padome nolēmusi katram ekspertam maksāt 850 latu atlīdzību, taču daži no speciālistiem nesola pildīt visus nosacījumus un, piemēram, nevērtēs citu valstu pieredzi sabiedrisko mediju apvienošanā.
Ekspertu atlasi NEPLP veikusi pēc tās pārstāvju ierosinājumiem, izvēloties katras nozares labākos speciālistus, taču jau pirmajā dienā pēc to apstiprināšanas padome pauž bažas, vai viss izdosies, kā iecerēts. NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece, kura uzņēmusies virzīt LR un LTV apvienošanu, neslēpj, ka ir vīlusies. Precīzāk – Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls esot atteicies no uzdevuma vērtēt triju līdz piecu citu valstu pieredzi, veidojot kopēju mediju platformu. Eksperts uzskata, ka šāda citu valstu pieredzes vērtēšana ir bezjēdzīga.
"Itāliešiem jārāda vienlaikus notiekošas 30 nacionālās futbola spēles. Un ekspertiem tas nav jāvērtē. Vairāk ir jārunā par tehnoloģisko saturu. Mans uzskats ir tāds, ka jāveido vienota arhivēšanas sistēma, kur mediji būtu bāzēti uz failiem un to saturu apstrāde būtu daudz vienkāršāka nekā esošā sistēma," Neatkarīgajai klāsta LEKA vadītājs I. Muuls.
Savukārt radio programmu vadītājs Jānis Vaišļa norāda, ka viņa kompetence tieši tehnoloģiju jautājumos ir daudz lielāka, nekā to spējot iedomāties vidusmēra iedzīvotājs. "Attīstoties digitālajām tehnoloģijām, 2000. gadā saliku kopā pirmo datoru, ar kuru uz jahtas Milda veidoju sižetus. Pat BBC rīcībā tolaik nebija tādu iekārtu," apgalvo J. Vaišļa. Viņš piebilst, ka 1990. gadā sācis studijas daudzkanālu elektroinženierzinātnē un 2001. gadā bijis pirmais cilvēks Latvijā, kurš teicis, ka fotofilmiņas izzudīs un visi fotografēs tikai ar digitālajām kamerām.
J. Vaišļa nolēmis analizēt apjomīgo Turcijas mediju pieredzi un Dānijas sabiedriskās televīzijas darbu, ko eksperti uzskata par vienu no perspektīvākajiem modeļiem, un BBC veikumu Īrijā. "Tur televīzija darbojas līdzīgi kā LTV," norāda eksperts.
NEPLP ekspertu ziņojumus gaidīs līdz jūnija vidum, lai pēc tam tos apkopotu un līdz 25. jūlijam taptu koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi.
***
SATURA EKSPERTI TEHNISKIE EKSPERTI
Inta BRIKŠE, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas vadītāja.
Pētnieciskās intereses: žurnālistikas attīstība, vēlēšanu kampaņu analīze medijos, publiskā joma un postpadomju telpa.
Anda ROŽUKALNE, Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas studiju katedras vadītāja.
Vairāk nekā 15 gadus strādājusi par žurnālisti un redaktori dažādos medijos; mācījusies dažādās augstskolās un pēcdiploma programmās.
Jānis HOLŠTEINS, bijušais LTV ģenerāldirektors.
Savulaik bija spiests atkāpties pēc filmas. Putina sistēma izņemšanas no LTV ētera – dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām un sākotnējās melošanas par horizontālo taimkodu.
Ilmārs MUULS, LEKA valdes priekšsēdētājs.
Digitālās televīzijas ieviešanas procesā kritizēja Lattelecom, taču aktīvi iestājas par pārstāvētās organizācijas biedru – kabeļtelevīziju – interesēm.
Juris KAŽA,
telekomunikāciju žurnālists.
Aktīvs moderno tehnoloģiju piekritējs un lietotājs. Vēlas ieviest modernu sabiedrisko mediju sistēmu, kurā ikviens varētu veidot savu saturu.
Jānis
VAIŠĻA,
producents,
jurists.
Plašākai sabiedrībai pazīstams kā vairāku radio rīta programmu cilvēks, pirmais Latvijā, 2001. gadā apceļojot pasauli ar jahtu Milda, veidoja digitālos raidījumus.