Opozīcijā esošā apvienība Saskaņas centrs (SC) lūgusi sākt kriminālprocesu par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) iespējamām prettiesiskām darbībām. Zemie reitingi un sabiedrības uzticība A. Kamparu nesatrauc, un viņš no amata negrasās atkāpties.
SC deputāts Aleksandrs Sakovskis vērsies pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu, lūdzot pārbaudīt A. Kampara amatpersonas deklarāciju, kā arī faktus par Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzīto iestāžu un uzņēmumu slēgtajiem līgumiem ar firmām, kas veidojušas apvienības Vienotība priekšvēlēšanu kampaņu.
Deputāts norāda, ka A. Kampara vadītās ministrijas padotībā esošā Centrālā statistikas pārvalde un Latvenergo, kur ministrija ir kapitāla daļu turētāja, slēgusi līgumus par lielām summām ar tām pašām firmām, kas cieši sadarbojušās ar Vienotību priekšvēlēšanu kampaņas gaitā, – GfK Custom Research Baltic un McCann Erikson Riga. Tas rada aizdomas, ka valsts pasūtījumi tiek izmantoti partijas reklāmas kampaņas veidotāju atalgošanai, norāda deputāts.
Alberta uzņēmumu grupas vadītājs Alberts Jodis ekonomikas ministru tēlaini raksturo kā Valda Dombrovska valdības Trojas zirgu, kas pazudinās. "Kad mediji ir izcēluši gaismā A. Kampara iepriekšējo gadu aktivitātes, ekonomikas ministra samulsums un aizvainojums, haotiskās atbildes un pat izvairīšanās no tām rada gauži nožēlojamu ainu. V. Dombrovskim, ja viņš nevēlas trojiešu likteni, jau sen vajadzēja atbrīvot A. Kamparu no ieņemamā amata," uzskata A. Jodis.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra ir pārliecināts, ka SC rīcībā ir informācija, kas ļauj diezgan droši sniegt prasību par A. Kampara iespējamiem pārkāpumiem. "Skatoties no A. Kampara piekritēju, atbalstītāju pozīcijām, var šķist, ka pret viņu īsteno kampaņu un tagad ir pieteikušies tās īstenotāji. Taču otra versija ir tāda, ka tas var neatbilst patiesībai, jo vienkārši SC ir ieguvuši pārliecību, ka Kampars kaut kādu iemeslu dēļ ir kļuvis par izdevīgo vājo punktu Vienotības nometnē," norāda O. Skudra.
Sociologs Aigars Freimanis uzsver, ka pēc reitingiem ekonomikas ministrs ir viens no sliktāk vērtētajiem valdības pārstājiem. "Ir cilvēki, kuri atkāpjas, ja pār viņiem krīt aizdomu ēna. Kampars izmanto pazīstamu retoriku, apgalvojot, ka viss ir godīgi un nekādu pārkāpumu nav. Pie mums atkāpšanās no amata notiek ļoti reti, galējās situācijās. Joprojām ir palikuši daudzi jautājumi bez atbildēm," nešaubās A. Freimanis.
Uz jautājumu, vai A. Kamparam nevajadzētu atkāpties, A. Jodis ironizē – "turēties pie sava amata līdz pēdējam, tā par dažiem procentiem katru mēnesi samazinot politiskās apvienības Vienotība atbalstu sabiedrībā. Problēma ir cita. Kā mēs līdz šādai situācijai ar ekonomikas ministru vispār esam nonākuši. Ja paskatāmies ministrijas funkcijas un uzdevumus, skaidri ir pateikts, ka ministrija izstrādā un īsteno valsts tautsaimniecības struktūrpolitiku, ārējo ekonomisko un iekšējā tirgus politiku, kā arī uzņēmējdarbības attīstības un investīciju politiku. Un tagad palūkojamies uz ekonomikas ministru. Vai nepaliek kauns pašiem par sevi?"
***
VIEDOKĻI
Ēriks STENDZENIEKS, reklāmas aģentūras Mooz radošais direktors:
– Ja kāda ministra reitings viņa stulbuma, neizdarības vai noziedzīgu interešu rezultātā ir par 30– 50 procentiem zemāks nekā partijas, kas viņu izvirzījusi, reitings, viņam jāiet prom.
Aigars FREIMANIS, Latvijas faktu direktors:
– Kampars ir viens no nepopulārākajiem, sliktāk vērtētajiem šīs valdības ministriem. Un viņa amatpersonas deklarācijas neskaidrošana arī ir darījusi savu, kas grauj viņa paša un partijas reitingus.
Ojārs Skudra, LU asociētais profesors:
– Saskaņas centrs ar lūgumu sākt kriminālprocesu ir ieguvis pārliecību, ka kaut kādu iemeslu dēļ Kampars kļuvis par izdevīgāko vājo punktu Vienotības nometnē.
Alberts JODIS, Alberta uzņēmumu grupas vadītājs:
– Kādu valstiska mēroga ekonomikas politiku godājamais ministra kungs var izstrādāt un pārraudzīt, ja nevar skaidri un visiem saprotami atbildēt par paša uzņēmuma kredītiem, darba algām un saviem necaurspīdīgajiem ieņēmumiem? Par kādu uzņēmējdarbības attīstības un investīciju politiku gan Kampars var runāt, ja viņa uzņēmums strādā ar nesamērīgiem zaudējumiem un tiek atbalstīts ar īpašu bankas labvēlību?