Atklājas divkosība ģenerālprokurora ievēlēšanas jautājumā
Spilgtu piemēru divkosīgai attieksmei pret Eiropas tiesību principiem nodemonstrējis bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas viceprezidents, Sorosa finansētās organizācijas Delna padomes loceklis Aivars Endziņš.
Pētot diskusijas saistībā ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu, Neatkarīgā atklāja, ka viens no kaismīgajiem deputātu balsojuma nosodītājiem bijis arī A. Endziņš.
Savukārt 2010. gada decembrī Venēcijas komisijas plenārsēdē spriests, kā mazināt vai pilnībā izslēgt politiķu ietekmi uz ģenerālprokuroru un kā nepieļaut ģenerālprokuroram ietekmēties no politiskajiem lēmumiem. Diskusiju rezultātā tapa ziņojums, kurā uzsvērts: «Ir svarīgi, lai ģenerālprokuroru nevarētu izvirzīt atkārtoti, vismaz ne likumdevējs vai izpildvara. Pastāv risks, ka šādā gadījumā prokurors, kas varbūt vēlas, lai kāds politiskais spēks viņu virzītu atkārtoti, rīkosies tādā veidā, lai iegūtu šāda spēka labvēlību vai vismaz radītu tādu iespaidu. Ģenerālprokuroru vajadzētu iecelt uz pastāvīgu vai vismaz nosacīti ilgu termiņu bez pagarinājuma iespējas šāda termiņa beigās.» Venēcijas komisijā darbojas Eiropas Padomes dalībvalstu augstākā līmeņa juristi; komisijas regulas ir saistošas arī Latvijai. Bet A. Endziņš divus gadus ir bijis Venēcijas komisijas viceprezidents.
No komisijas ziņojuma izriet, ka starp Eiropas Padomes dalībvalstu juristiem šāds uzskats dominē ne pirmo gadu. Loģiski būtu, ja pie mums šos uzskatus ievērotu arī Venēcijas komisijas viceprezidents. Taču diskusijās saistībā ar J. Maizīša nepārvēlēšanu atklājās pilnīgi pretējais – A. Endziņš nosodījis ģenerālprokurora nepārvēlēšanu uz trešo termiņu, sakot: «Katrā ziņā apsveicama tāda lieta nav.» Arī pārējie A. Endziņa izteikumi faktiski ir pretēji Venēcijas komisijas garam, kura vadmotīvs ir izslēgt politisko spēku ietekmi uz ģenerālprokuroru. A. Endziņš savos izteikumos medijos notikušo sasaista ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vārdu, faktiski netieši apstiprinot, ka J. Maizītis ģenerālprokurora amatā bijis izšķirošs elements politiskajā cīņā ar A. Lembergu.
Pretrunīgā pozīcija saistībā ar ģenerālprokurora pilnvaru termiņiem gan nav traucējusi A. Endziņu intervijā žurnālam Nedēļa slavināt Venēcijas komisiju. Uz žurnālistes Sallijas Benfeldes jautājumu, kāda nozīme un ietekme Eiropā ir tā dēvētajai Venēcijas komisijai, A. Endziņš savulaik atbildējis: «Komisijai ir augsts prestižs visās Eiropas valstīs. 90. gadā tā izveidota, lai veicinātu demokrātijas un tiesiskuma attīstību valstīs, kuras atbrīvojās no sociālisma žņaugiem un totalitārā režīma. Tagad komisijas darba grupas sniedz atzinumu, ja kādas valsts konstitūcijā notiek grozījumi vai arī ja tiek uzrakstīta jauna konstitūcija. Tāpat tiek vērtēti arī vēlēšanu un civildienesta likumi. Vērtēšana notiek pēc valsts lūguma, bet ne tikai. To var darīt arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, Eiropas Padomes Ministru komiteja. Arī vecās Eiropas valstis lūdz komisijas ekspertu atzinumus.»
Diemžēl A. Endziņš nav vienīgais divkosības piemērs Eiropas tiesību prakses aizstāvēšanā Latvijā. Par Eiropas vērtību ievērošanu visskaļāk aģitē ar Vienotību un Sorosa fondu saistītās politiskās aprindas. Jāatgādina, ka tieši šīs aprindas joprojām turpina aktīvi pārmest Saeimas deputātiem, ka viņi J. Maizīti tomēr nepārvēlēja uz trešo termiņu.