Cīņā par varu partijām grūti saglabāt popularitāti

© nra.lv

Kad pēcvēlēšanu eiforija pagājusi, Vienotībai nākas izbaudīt varas partijas likteni – strauju popularitātes kritumu, kas jo uzkrītoši iezīmējas šā gada februārī un martā. Pārmetumus sev var izteikt arī tie varas partijas ministri un deputāti, kuri pēdējos mēnešus iesaistīti dažādos skandālos un kuru rīcība tiek vērtēta kā nosodāma, jo viņu reputācija veido viedokli par politisko spēku, ko šie politiķi pārstāv.

Pārējām parlamentā esošajām partijām reitingi kopš 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gada oktobrī būtiski nav mainījušies, un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) tā dēvēto smago ministriju ministri ir pat ieguvēji Latvijas iedzīvotāju vērtējumā.

«Jā, tas ir varas partijas liktenis, Latvijas apstākļos tas ir nenovēršami,» tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauju (11.03.–24.03.2011.) vērtē centra direktors Arnis Kaktiņš. Viņš saka – Latvijas iedzīvotāji katru partiju, protams, saista arī ar konkrētām personālijām. «Premjers nāk no Vienotības, un sabiedrības apziņā tas saistās ar varu. Cilvēki cerēja uz labām pārmaiņām, ka ātrāk izvedīs valsti no krīzes, bet tagad dominē tēmas par budžeta konsolidāciju. Protams, tos, kuri ir pie varas, ķidā pamatīgāk,» saka sociologs. Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups gan pieļauj, ka politiskais spēks pusgada laikā pieļāvis kļūdas, tomēr piebilst, ka valdības nepopulāros darbus sabiedrība sākumā nesaprotot, bet pēc tam novērtējot. Pretēji A. Kaktiņa teiktajam E. Jaunups kā pozitīvu nosauc Valda Dombrovska darbu.

Martā SKDS aptaujā uz jautājumu «Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību jūs balsotu?» Latvijas iedzīvotāju vērtējums būtiski neatšķiras no vēlēšanu rezultātiem.

Reitingu tabulā Saskaņas centrs ieguvis 19,6, ZZS – 15,7, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK – 5,3 procentpunktus, bet Vienotība noslīdējusi no 17,5 līdz 10,3 procentpunktiem. Popularitāti saglabā arī opozīcijā esošais Saskaņas centrs. A. Kaktiņš uzskata, ka reitingus tomēr visvairāk ietekmē sabiedrības noskaņojums un tas ir izteikti depresīvs. Turklāt Latvijā ir izteikti zema uzticība valdībai. Arī politologs Valts Kalniņš atzīst, ka Vienotības popularitātes kritumā pie vainas ir gan varas partijas stāvoklis Latvijā – tā neizbēgami nebūs populāra. «Cīņā par Latvijas finansiālo stabilitāti sabiedrība atbildību uzliek Vienotībai. ZZS runā ar sabiedrību, it kā valdībā viņi neatrastos,» Vienotības partneriem tomēr pārmet V. Kalniņš. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs Juris Rozenvalds aizrāda, ka neviens cits kā Vienotība pēc vēlēšanām pārņēma komandpozīcijas ministru portfeļu sadalījumā. «Un tas nozīmē, ka pamatlēmumi un sāpīgie lēmumi ir pirmām kārtām saistīti ar Vienotību. ZZS reitingi nekrītas tāpēc, ka tie ministri, piemēram, izglītībā un sociālajā jomā it kā spiesti cīnīties pret [līdzekļu samazinājumu nozarēm],» vērtē LU profesors. Labklājība, veselība un izglītība ir jomas, kurās līdzekļu grieziens izjūtams īpaši sāpīgi, un tāpēc šo nozaru ministriem ir visas iespējas kļūt tautas nemīlētiem. Tomēr tas, ka minētās nozares vada ZZS pārstāvoši politiķi, zaļzemnieku popularitāti nav mazinājis. «ZZS nepopulāro ministriju ministrus sabiedrība īpaši nepazīst un nespēj viņus vēl novērtēt. Skandālus, kas apvij Kristovski, Mūrnieci, Dombrovski, krietni lielākā mērā saista ar Vienotību,» norāda A. Kaktiņš.

Līdzīgi saka V. Kalniņš un J. Rozenvalds – ierindas deputātu (piemēram, Silvas Bendrātes), ministru un premjera (Lindas Mūrnieces, Ģirta Valda Kristovska, Valda Dombrovska, Arta Pabrika, tagad arī Arta Kampara) uzvārdu locīšana, pēc sabiedrības viedokļa, nosodāmas rīcības kontekstā plusus Vienotībai nav devusi, daļai Vienotības vēlētāju tas ir nepatīkami. Pēdējās dienās skandāli turpinās – premjera preses sekretāre Līga Krapāne un Ministru kabineta ilggadējais preses sekretārs Aivis Freidenfelds it kā pēc savstarpējas vienošanās pametuši šos amatus. Viņu aiziešana zīmīgi sakritusi ar premjeram nepatīkamu ziņu nākšanu atklātībā, piemēram, viņa padomniecei Sandrai Bukanei nav nokārtotas formalitātes, lai viņa varētu strādāt ar valsts noslēpumu.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.