Finanšu krīzes izraisītā ekonomiskā lejupslīde, sociālā nestabilitāte un noziedzības pieaugums kā tās sekas aizņēma ievērojamu daļu premjera ikgadējā ziņojumā par nacionālo drošību līdztekus tādu tradicionālu valsts apdraudējumu analīzei kā militārie draudi un terorisms.
Ar šo ziņojumu ceturtdien Saeimā uzstājās Valdis Dombrovskis (JL), paziņojot, ka šobrīd viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošiem un raksturojošiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Galvenie ar labklājības jomu saistītie faktori, kuri var destabilizēt sabiedrisko kārtību, radot nacionālās drošības apdraudējumu valstī, ir bezdarbs – īpaši ilgstošs – un personu zemie ienākumi, kas tieši ietekmē nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos. Zemie ienākumi un bezdarbs arī veicinot noziedzības izplatību, Saeimai ziņoja premjers.
Tiesa, sākotnēji premjers uzstājās ar ziņojuma saīsināto variantu, kurā sociālo draudu sadaļa bija izlaista, lai gan deputāti ar to varēja iepazīties izdalītajā dokumentā. Tomēr pēc tam, kad debašu laikā tribīnē kāpa deputāte Aija Barča (TP), kritizējot valdības vadītāju par šo draudu ignorēšanu, V. Dombrovskis ņēma vārdu vēlreiz un iepazīstināja arī ar šo sadaļu. Atsevišķi deputāti debatēs arī norādīja uz aspektiem, kurus ziņojums vispār nebija skāris vai kas, viņuprāt, analizēti virspusēji. Piemēram, TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs pauda uzskatu, ka apdraudējums latviešu valodai ir uzskatāms par daļu no apdraudējuma nacionālajai drošībai, tādēļ šis aspekts būtu bijis jāaplūko ziņojumā. Savukārt LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš aicināja, lai šis dokuments, kas šobrīd ir formāla likuma prasības izpilde, ko deputāti vienkārši pieņem zināšanai, nākotnē kļūtu par dokumentu, ar kuru "valsts budžeta kontekstā tiek saliktas noteiktas prioritātes".
Cita starpā 21 lappusi garajā dokumentā secināts, ka pašlaik Latvijā nav konstatētas izteiktas un spēcīgas, galēji labējas vai kreisi orientētas ekstrēmistiskas vai radikālas organizācijas. Vienlaikus Latvijas apstākļos varot runāt par indivīdiem, personu grupām, kustībām vai organizācijām ar kreisi vai labēji orientētu ievirzi, kuru atbalstītajā ideoloģijā, paustajos uzskatos un atsevišķos gadījumos, arī rīcībā ir saskatāmas ekstrēmisma pazīmes. Lai arī šobrīd sabiedrībā netiek pausts vērā ņemams atbalsts Latvijā esošām ekstrēmi orientētām grupām, kustībām vai organizācijām un to dalībnieku skaits ir neliels, tomēr, pasliktinoties sociāli ekonomiskajiem apstākļiem valstī, tādu grupu kustībai organizāciju nozīme, dalībnieku skaits un rīcības kapacitāte pārskatāmā periodā var būtiski palielināties un radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskajai drošībai, brīdināts ziņojumā. "Sarežģītie ekonomiskie apstākļi pastiprina sociālo spriedzi un tiesisko neaizsargātību sabiedrībā. Tomēr kopumā 2008. gadā situācija nacionālās drošības jomā ir vērtējama kā stabila un apdraudējuma līmenis kā zems," teikts ziņojumā.