Par CVK vadītāju atkārtoti virza Cimdaru

Atkārtotai ievēlēšanai Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja amatā Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi virzīt Arni Cimdaru. Viņš sola, ka tuvāko četru gadu laikā vēlēšanu sistēmu būtiski nemainīs, taču plānots balsošanu padarīt ērtāku, savienojot to ar IT risinājumiem.

Balsojums par jauno CVK vadītāju un locekļu kandidātiem bija slēgts, un deputātu vērtējumi bija atšķirīgi. A. Cimdars, tāpat arī Saskaņas centra virzītie CVK locekļu kandidāti Elizabete Krivcova un Raimonds Olehno tika apstiprināti ar balsu vairākumu. Savukārt Vienotības kandidāti Kārlis Kamradzis un Sigords Stradiņš, Par labu Latviju virzītā Inese Žurovska, Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Dzintra Kusiņa, kā arī nacionālās apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK izvirzītais Ritvars Eglājs guva 100% atbalstu. Visiem kandidātiem līdz šim bijusi saskare ar vēlēšanām, un A. Cimdars šo kolektīvu vērtē kā cerīgu. Balsojums par kandidātiem Saeimā notiks nākamceturtdien.

Paralēli papīra biļetenu balsošanai A. Cimdars plāno, ka tuvākajos gados varētu ieviest kādu no papildu iespējām, kas aizstātu došanos uz vēlēšanu iecirkni. Tomēr, cik plašas būs izmaiņas, pagaidām nav zināms.

«Papīra balsošanas biļeteni ir visdrošākie, visi mehāniskie varianti ir tikai papildu iespējas. Uzticēšanās ir viens no svarīgākajiem faktoriem, un iespēja pārskaitīt balsis ir svarīga. Tas ir iemesls, kāpēc vairākas valstis atteikušās no jau ieviestām balsošanas mašīnām, bet, piemēram, Īrija tās pat nopirka, taču nesāka lietot,» stāsta A. Cimdars. Balsošanas sistēma Latvijā ir konservatīva un maksimāli droša, taču neizbēgami CVK būs jāmeklē jauni risinājumi, jo cilvēku migrācija ir liela un ne visi var nobalsot tradicionāli.

«Jebkurai papildu iespējai balsot neklātienē ir divas dimensijas. Pirmā – tā ir ērta vēlētājiem. Otrā – ja tā tiek izmantota lielā apjomā, politiskie spēlētāji, kuri zaudējuši, mēdz apstrīdēt rezultātus, jo nezina, vai vēlētājs balsojis labprātīgi vai darījis to piespiedu kārtā,» norāda A. Cimdars. Par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu drošību, paredzēts diskutēt atsevišķā Juridiskās komisijas sēdē.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais