Pēdējos gados neredzēta atsaucība demogrāfijas jautājumu risināšanai redzama varas gaiteņos – demogrāfijas problēmas apspriež dažādās Saeimas komisijās, speciālu – Demogrāfijas apakškomisiju – nodibinājuši opozīcijas deputāti ar Andri Šķēli (PLL) priekšgalā, bet valdībā pēc ilgāka pārtraukuma reanimēta Demogrāfijas padome, ko savukārt vada premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Kamēr nav skaidrs, cik nopietna būs politiķu aizraušanās ar tautas zinātni, demogrāfi skeptiski vērtē komisiju izveidi kā tādu, bet pozitīvi to, ka vispār kāds šiem jautājumiem pievērš uzmanību.
Lielāko interesi pašlaik rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija, visticamāk, tāpēc, ka to vada bijušais Tautas partijas līderis Andris Šķēle. Otrs iemesls – interese par demogrāfijas jautājumu risināšanu, taču, kamēr nebija A. Šķēles idejas šādu komisiju veidot, neviens tam klāt neķērās. Demogrāfijas eksperti pozitīvi vērtē, ka par šiem jautājumiem tiek runāts parlamentā, taču pagaidām ir skeptiski par to, vai valstiskā līmenī tiks atrasti arī kādi konkrēti risinājumi un priekšlikumi. To parādīšot laiks – vai šāds lēmums nav tikai politisko bonusu pelnīšana.
Otrdien noritēja pirmā jaundibinātās Demogrāfijas apakškomisijas sēde, uz kuru bija aicināti pirmie deviņi apakškomisijas deputāti, taču turpmāk tajā pārstāvēto tautas kalpu būs vismaz uz pusi vairāk, jo, šķiet, šai apakškomisijai pieteicies rekordliels deputātu skaits. Pirmajā sēdē deputāti apņēmās noteikt kvantitatīvus mērķus dzimstības uzlabošanai Latvijā. «Daudzās komisijās par demogrāfiju ir interese, bet tās ieslīgst detaļās, nav kopējas izpratnes par kopīgo mērķi,» nostāju skaidroja A. Šķēle. «Mums ir jāvienojas par lielo izpratni, par kvantitatīvi izmērāmiem uzdevumiem valdībai, parlamentam, tautai – visiem, uz ko mēs būtu gatavi.» Deputāts arī norādīja, ka «visi par to runā, neatkarīgi no politiskās pārliecības, bet vajag vienu ietvaru. Latvijā šādu mērķu nav».
Deputāti vienojās, ka apakškomisijā būtu jāizskata citu valstu pieredze demogrāfijas jautājumu risināšanā, turklāt tieši tādu valstu, kurās ir nelielas nācijas, piemēram, Ungārijas, Igaunijas, Slovēnijas, Norvēģijas un Islandes. Piemēram, Ungārija noteikusi mērķi vienas paaudzes jeb 20 gadu laikā palielināt valsts iedzīvotāju skaitu par 10 procentiem jeb vienu miljonu. Arī kaimiņos esošā Igaunija esot spējusi lielas iekšējās devalvācijas laikā tomēr noturēt ilgtermiņa demogrāfiskos solījumus.
No apakškomisijas sekretāra, arī Saeimā opozīcijā esošās nacionālās apvienības deputāta Imanta Parādnieka (VL!–TB/LNNK) savukārt nāca ierosme aicināt Finanšu ministriju sagatavot konkrētus aprēķinus, cik valstij izmaksā viens bērns līdz darbspējas vecumam un cik viņš pēc tam dzīves laikā valstij nopelna. «Līdz šim domāšana bijusi ačgārna – visi rēķina, cik bērns izmaksā valstij, ka tie ir lieli tēriņi. Domāšanai jāmainās,» teica I. Parādnieks.
Demogrāfijas jautājumi skatīti gan Saeimas Sociālo lietu komisijā, gan Budžeta komisijā, vakar arī Izglītības komisijā. Saeimā izskatītas ģimenes politikas pamatnostādnes un rīcībplāns, tāpēc ir interesanti, ko liks galdā deputāti, ja valsts iestādes atzīst – līdz 2013. gadam noteikti vai pat vēl ilgāk nekādus pasākumus, kuri varētu prasīt papildu izmaksas, nedrīkst plānot.
Pagaidām nav zināms, kad uz pirmo sēdi sanāks atjaunotā Demogrāfijas lietu padome, kuru vada Ministru prezidents V. Dombrovskis. «Jā, šāda padome ir nepieciešama, un es ceru, ka tā būs lemtspējīga, tomēr cilvēkiem jāsaprot, ka šis darbs nav vienai dienai,» Neatkarīgajai teica demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs Ilmārs Mežs. Līdz šim, pēc viņa domām, demogrāfijas jautājumi praktiski un reāli nav risināti.