Parlaments sācis darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nosakot kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie latvieši un viņu pēcnācēji būs tiesīgi iegūt dubultpilsonību. Tiesa, dubultpilsonība varētu nebūt vienīgais smagais jautājums, ko šī likuma kontekstā nāksies skatīt deputātiem. Kreisi orientētie spēki jau pieteikuši vēlmi Pilsonības likuma ietvaros risināt arī nepilsoņu bērnu reģistrācijas jautājumu.
Saeima vakar pirmajā lasījumā atbalstīja apvienības Vienotība sagatavotos grozījumus Pilsonības likumā, lai tostarp noteiktu kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie latvieši un viņu pēcnācēji ir tiesīgi iegūt dubultpilsonību. Tiesa, plānotās izmaiņas likumdošanā paredz ne vien atvieglot dubultās pavalstniecības iegūšanu, bet arī liberalizēt nosacījumus Latvijas pilsonības piešķiršanai jauktās ģimenēs, t. i., tiek rosināts par Latvijas pilsoni atzīt arī bērnu, kuram tikai viens no vecākiem ir pilsonis.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis atgādināja, ka arvien vairāk Latvijas pilsoņu izlemj pārcelties uz dzīvi citās Eiropas Savienības valstīs, kur tostarp dzimst nākamās paaudzes. Tādēļ, lai stiprinātu aizbraucēju un viņu bērnu saikni ar Latviju, parlamentam būtu steidzami jārisina dubultās pilsonības jautājums. Vienotības deputāte Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne papildināja: "Daudzas Eiropas valstis līdz ar darba tirgus liberalizāciju arvien lielāku uzmanību pievērš dubultpilsonības jautājumam."
Gada sākumā šo problemātiku akcentēja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas Saeimā iesniedza ierosinājumu Pilsonības likuma grozījumiem, lūdzot atļaut dubultpilsonību trimdas latviešiem un tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri pēdējā laikā devušies dzīvot uz ārvalstīm. Tāpat likuma grozījumu piedāvājumu ir sagatavojusi arī nacionālā apvienība, kuras pārstāvis Dzintars Rasnačs vakar Saeimas debatēs rosināja neatlikt dubultpilsonības jautājumu līdz rudenim, bet gan sākt pie tā strādāt jau maijā. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne akcentēja, ka pilsonības jautājumu nedrīkstot sasteigt, tāpēc tuvāko mēnešu laikā tikšot organizēta plaša konference, uz kuru būs aicināti pārstāvji no valdības, parlamenta, nevalstiskajām organizācijām, kā arī trimdas latvieši, kuri ir sūtījuši komisijai vēstules par dubultpilsonības jautājumu. Saeima lēma, ka priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam ir sagatavojami līdz 1. septembrim. Tāpat ir pieņemts lēmums, ka ar Pilsonības likuma izmaiņām strādās apakškomisija, kurā darbosies divi deputāti no katras frakcijas.
Jāatgādina, ka šobrīd likumdošana strikti nosaka, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pavalstniecība. Savukārt apvienība Vienotība ir rosinājusi noteikt, ka dubultā pilsonība tomēr būtu pieļaujama bērniem, "kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, un kuri ar dzimšanas brīdi iegūst citas valsts pavalstniecību". Tāpat dubultpilsonība būtu iespējama personām, kuras citas valsts piederību ieguvušas laulību dēļ. Izņēmumu vidū būtu arī visas tās personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un kuras, glābdamās no PSRS un Vācijas okupācijas režīma, atstāja Latviju kā bēgļi vai tika deportētas.