NATO saprot paustās bažas par nesen notikušajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Baltijas valstu pierobežā, taču uzsver, ka alianse sekojusi tām līdzi un tās nav uzskatāmas par apdraudējumu kādai no NATO dalībvalstīm, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja jaunais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Pēc NATO ģenerālsekretāra teiktā, alianse šīm mācībām "sekoja un cieši uzraudzīja", taču tās nav drauds nevienai dalībvalstij. Vienlaikus viņš norādīja, ka uzaicinājums kā novērotājiem piedalīties mācībās būtu veicinājis uzticību pušu starpā.
Rasmusens uzskata, ka ir svarīgi uzlabot NATO un Krievijas attiecības jomās, kur pušu intereses sakrīt - situācija Afganistānā, terorisma apkarošana, masu iznīcināšanas ieroču jautājums, pirātisms. Taču vienlaikus nepieciešams saglabāt savus principus un nostāju, teica ģenerālsekretārs.
Jaunais NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Baltijas valstis uztraucošais jautājums par kolektīvo aizsardzības sistēmu un tās ievērošanu ir un paliks NATO prioritāte. "Kolektīvā teritorijas aizsardzība paliks arī turpmāk NATO uzdevums un prioritāte," sacīja Rasmusens.
Savukārt Zatlers uzsvēra, ka Latvijai, izstrādājot jauno NATO stratēģisko konceptu, svarīgi ir saglabāt principu, lai katra dalībvalsts justos droša un alianse būtu solidāra un vienota. Kā veiksmīgu piemēru kolektīvajai drošībai prezidents minēja NATO patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, kas, pēc Zatlera vārdiem, būtu jāturpina arī nākotnē.
Latvijas prezidents apliecināja, ka mūsu valsts viennozīmīgi turpinās saistības pret NATO. "Mazas valstis vienmēr jūtas droši, kad tās ir kolektīvās drošības sistēmas dalībnieces," teica Zatlers.
Rasmusens pateicās, ka Latvija ir iesaistīta misijā Afganistānā un uzsvēra, ka tas tiek augstu novērtēts. Tāpat viņš aicināja arī citas valstis iesaistīties NATO apmācības misijā Afganistānā, lai afgāņu drošības spēki paši garantētu kārtību un "afgāņi kļūtu par saimniekiem paši savā mājā".
"Mēs nevaram pieļaut, ka Afganistāna atkal kļūst par patvērumu teroristiem," NATO prioritāti šajā misijā raksturoja ģenerālsekretārs.
LETA jau ziņoja, ka gandrīz 12 500 Krievijas un Baltkrievijas armiju karavīru teju visu septembri piedalījās kopīgās militārās apmācības, kas saskaņā ar oficiālo versiju bija abu kaimiņvalstu sadarbības apliecinājums.
Kā norādīts Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā, manevros "Zapad-2009" piedalījās aptuveni 12 500 karavīru, no kuriem 5000 ir no Krievijas un 7000-8000 - no Baltkrievijas, [kā arī] līdz pat 40 lidmašīnām un aptuveni 200 militārā transporta [vienību].
Krievijas un Baltkrievijas sadarbībai esot "izteikts aizsardzības raksturs", un tās mērķis ir "garantēt stabilitāti Austrumeiropas reģionā", informē Aizsardzības ministrija.
Krievijas laikraksts "Gazeta" ziņo, ka apmācību scenārijs imitē uzbrukumu Baltkrievijai un Krievijas bruņutehnikas kolonnu nosūtīšanu palīgā kaimiņvalstij.
"Zapad-2009" bija vienas no lielākajām Krievijas pēdējo gadu militārajām mācībām.