Vairāk nekā 40 pasaules valstis nolēmušas turpināt militāro operāciju Lībijā, kā arī izveidot starptautisku koordinācijas grupu, kas izstrādātu plānu par Lībijas nākotni pēc Muammara Kadāfi režīma krišanas.
Tuvāko divu nedēļu laikā kļūšot skaidra arī Latvijas iespējamā loma Lībijas konfliktā, norādījis ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība).
Tiesa, neraugoties uz noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un tajos paredzētajiem pienākumiem, Latvijas sabiedrība krasi iestājas pret iespējamo mūsu valsts militārpersonu sūtīšanu uz Lībiju.
Sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums liecina – 91% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai nav militāri jāiesaistās Lībijas konfliktā. Tikmēr portāla nra.lv aptauja rāda, ka piektā daļa nosoda sabiedroto spēku iebrukumu Lībijā, bet vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku vēlētos, lai Latvija šajā konfliktā ieturētu neitrālu pozīciju.
Saeimas deputāts, kādreizējais aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis (Vienotība) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka, pieņemot lēmumus par Latvijas militārpersonu iesaistīšanos kādās starptautiskās operācijās, valdībai nenoliedzami esot svarīgs arī sabiedrības viedoklis, taču tas nevar būt izšķirošs. «Visa pamatā tomēr ir sabiedroto prasības,» klāstīja I. V. Lieģis, «un Latvijas spēja apliecināt labo gribu. Tiesa, ja runājam par Lībiju, domāju, ka pat tad, ja Latvija izlems iesaistīties šā konflikta risināšanā, tā varētu būt tikai dažu militārpersonu deleģēšana operācijai, jo mūsu valstij joprojām prioritāra ir misija Afganistānā.»
Tikmēr parlamentārietis Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), kurš ilgus gadus bijis Latvijas institūta direktors, norāda – politiski un morāli Latvija ir iesaistījusies Lībijas konfliktā jau tajā brīdī, kad ANO pieņēma rezolūciju, atļaujot veikt uzlidojumus, lai apturētu Lībijas līdera Muammara Kadāfi spēku ofensīvu pret nemierniekiem. «Domāju, ka tieši morālu iesaistīšanos no mums sagaida arī sabiedrotie, jo Latvijas militārais potenciāls ir pārāk niecīgs, lai šķistu nozīmīgs starptautiskajās operācijās,» uzsvēra O. Ē. Kalniņš.