19. aprīlī pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers izklāstīs savu darbības programmu nākamajiem četriem gadiem. Ap šo laiku kopīgu tikšanos ar V. Zatleru plāno arī abi koalīcijas spēki, t. i., apvienība Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība.
Tiesa, zaļzemnieki jau tagad brīdina: viņi vēlēšoties arī individuālas pārrunas ar V. Zatleru, taču nesola, ka jau aprīlī formulēs konkrētu attieksmi pret šo kandidātu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādījis, ka Vienotība jau definējusi atbalstu V. Zatleram un tagad tiekot gaidīts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) viedoklis. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka zaļzemniekiem būs nepieciešams ilgāks pārdomu brīdis. "Ķeksīša pēc mēs, protams, varam Valdi Zatleru iztaujāt kopā ar Vienotību, taču mums būs nepieciešama arī individuāla tikšanās ar šo kandidātu. Bez tās nekādu lēmumu nespēsim pieņemt. Tāpat jau tagad gribam brīdināt koalīcijas partnerus, ka 19. aprīlī mēs nevarēsim skaidri definēt savu attieksmi pret Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu. Varbūt tomēr būtu jāsagaida citi kandidāti," retoriski sacīja A. Brigmanis, tiesa, gan nekonkretizējot, kas varētu būt šie pretendenti uz valsts augstāko amatu. A. Brigmanis vienīgi noraidīja baumas par iespējamo Gundara Daudzes (ZZS) virzīšanu prezidenta postenim, kā arī atgādināja, ka ZZS jau vairākkārt esot solījusi savu viedokli par prezidenta amata nominantiem paust ne agrāk kā maijā.
Ņemot vērā Vienotības aktīvo nostāju "par" V. Zatlera kandidatūru, vakar nevirzīt savu prezidenta amata kandidātu nolēma nacionālie spēki, kas iepriekš pat bija izveidojuši konsultatīvo padomi labāko pretendentu izvērtēšanai.
Tiesa, šobrīd prezidenta institūta kontekstā ir aktualizējušies vēl vairāki jautājumi. Paralēli aktīvām diskusijām par konkrētiem Valsts prezidenta amata kandidātiem sākusies arī diskusija par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Tāpat politiskajās aprindās arvien biežāk tiek diskutēts par tautas vēlētu prezidentu, kam konceptuāli neiebilst neviens no parlamentārajiem spēkiem, tiesa gan, nesteidzoties nākt klajā ar attiecīgām likumdošanas izmaiņām. Gan ZZS, gan Vienotības līderi tautas iesaistīšanu prezidenta izvēlē atzīst par apspriešanas vērtu, taču šādam viedoklim nav sekojuši solījumi uzņemties jaunās sistēmas nostiprināšanu Satversmē.
Tiešu atbalstu tautas vēlētam prezidentam jau paudusi arī valsts kontroliere Inguna Sudraba, kā arī Ventspils mēts Aivars Lembergs, kuri abi neoficiāli tiek minēti kā labākie potenciālie Valsts prezidenta amata pildītāji. Vēlēšanu sistēmas izmaiņas akceptē arī Saeimas opozīcijas spēki, piebilstot, ka šis jautājums tomēr būtu jāskata kontekstā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu.
Šajā sakarā svarīga kļūst V. Zatlera iniciatīva, iesniedzot Saeimai Satversmes grozījumus prezidenta pilnvaru paplašināšanai. Grozījumi paredz prezidentam plašākas tiesības dažādu augsta ranga amatpersonu nominēšanai, tostarp izvirzot Nacionālo bruņoto spēku komandiera, valsts kontroliera, tiesībsarga un Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātus. Tāpat V. Zatlers rosinājis paredzēt, ka Ministru prezidenta amata kandidāts pirms valdības akceptēšanas Saeimā iepazīstina prezidentu ar konkrētu Ministru kabineta sastāvu. Tāpat novitātes skar prezidenta paplašinātās tiesības atlaist parlamentu. Tiesa, V. Zatlera rosinātie Satversmes grozījumi varētu stāties spēkā tikai 2015. gadā.
***
PREZIDENTA VĒLĒŠANU KĀRTĪBA
Kandidatūras Valsts prezidenta amatam piesakāmas Saeimas prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienu un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Saeimas partijām Valsts prezidenta amata kandidāti jāizvirza līdz šā gada 24. maijam.
Saeimas prezidijam no 29. maija līdz 8. jūnijam ir jāsasauc Saeimas sēde balsojumam par Valsts prezidenta amata kandidātiem.
Pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaru termiņš beigsies 2011. gada 7. jūlijā.
Avots: Valsts prezidenta ievēlēšanas likums