Burovam ir aizdomas, ka Rēzeknes pašvaldības novešana līdz bankrotam bijusi apzināta kaitnieciska rīcība

Patlaban Krimināllikumā jau ir pants par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai, taču pie frakcijām nepiederošais Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) rosinās Tieslietu ministrijai izvērtēt iespēju šajā pašā likumā noteikt kriminālatbildību arī pašvaldību amatpersonām par vietvaras novešanu līdz maksātnespējai.

Kā Burovs šorīt sacīja intervijā Latvijas Radio, atbildībai par to vajadzētu būt ne tikai domes vadībai un deputātiem, kas balso par pašvaldības budžetu, bet arī amatpersonām, kas to sagatavo un akceptē ar savu parakstu un zīmogu.

Burovam esot aizdomas, ka Rēzeknes pašvaldības novešana līdz bankrotam bijusi apzināta kaitnieciska rīcība. Viņš rosināšot komisijas deputātiem uz kādu no nākamajām sēdēm aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, lai uzzinātu, kāds ir progress sāktajā pārbaudē par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.

Savukārt pēc 22.janvāra, kas ir termiņš, kurā Rēzeknes domei jāsagatavo budžeta projekts, Burova vadītā Saeimas komisija vērtēšot, ko ar pašvaldību darīt tālāk. Pēc viņa teiktā, ir divi varianti - īstenot finanšu stabilizāciju ar finanšu uzraugiem, iespējams, piesaistot kādu no starptautiskajām auditorkompānijām, vai arī atstādināt Rēzeknes domi. Otrajā gadījumā gan esot jāņem vērā faktors, ka jaunu vēlēšanu gadījumā amatos varētu atgriezties līdzšinējā pašvaldības vadība.

Vērtējot neapskaužamo situāciju, līdz kurai novesta Rēzeknes pašvaldība, Burovs rezumēja, ka tai pietrūkst valstiskuma, kas ietver arī saimnieciskumu.

Kā ziņots, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju kopsēdē tiks skatīts Valsts kontroles starpziņojums par Rēzeknes pilsētas budžeta un finanšu vadības atbilstību normatīvajiem aktiem.

Uz sēdi uzaicināti Valsts kontroles, Rēzeknes pilsētas pašvaldības, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Kā LETA jau ziņoja, 2023.gada beigās Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp grozījumu budžetā sagatavošanas un apstiprināšanas procesā.

Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.