„Ir ļoti svarīgi, lai jebkurš prezidenta amata kandidāts kādā brīdī, kādā laikā būtu bijis starp deputātu kandidātiem – vai tas būtu Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, tas nav izšķiroši, bet viņam jābūt izgājušam caur pilsoņu, vēlētāju vērtēšanas dzirnām," uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Viņš norāda, ka prezidentam jābūt pieredzei poliskajā darbā valsts pārvaldē vai arī pašvaldībās.
A. Lembergs norāda, ka būtu jāizbeidz Latvijā ieviesusies prakse, ka „prezidenta kandidāts parādās pēkšņi; cilvēks, kas nekad nav bijis politiskajā procesā, politiskajā apritē, kuru vēlētājs ne reizi tiešās, aizklātās, vispārējās, brīvās, demokrātiskās vēlēšanās nav vērtējis, kurš ne reizi nav bijis ievēlēts kā deputāts”.
„Protams, prezidenta amats ir tikai viens, un diemžēl nepastāv variants, ka kāds varētu vienu brīdi pamēģināt, tad otrs, trešais, un tad no viņiem labāko arī ievēl. Tā nemēdz būt. Taču es domāju, ka būtu labi, ja prezidenta kandidāts būtu bijis kādreiz arī ministrs, kādas lielas pašvaldības vadītājs. Vislabāk būtu, ja viņš būtu bijis kādas lielas pašvaldības vadītājs, tad – ministrs, pēc tam – premjerministrs. Ja viņam būtu vismaz divas augstākās izglītības: viena kādā no humanitārajām nozarēm, otra, teiksim, dabaszinātnēs, inženierzinātnēs,” klāsta Ventspils domes priekšsēdētājs.
A. Lembergs pauž uzskatu, ka prezidentam jābūt dzimušam un augušam Latvijā. „Es uzskatu, ka prezidents nekādā gadījumā nedrīkst būt tāds, kurš dzimis ārzemēs, būtu svarīgi, lai viņš būtu dzimis un audzis padomju laikā, tad viņam būtu saprotama Latvijas reālā vēsture, nevis tāda vēsture, kādu atspoguļo kinofilmās un grāmatās. Pats galvenais, lai prezidents tajos darbos, ko viņš iepriekšējos gados būt darījis, būtu parādījis izcili pozitīvu rezultātu. Ja mēs saliekam kopā visas šīs prasības, tad tik tiešām piekrītu – šādu pretendentu nebūtu pārāk daudz”, atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, vai tiešām Latvijā pietrūkst nopietnu, spējīgu cilvēku, kuri, iespējams, varētu būt Valsts prezidentu, sacīja Lembergs.
Viņaprāt, būtu pareizi, ja katra Saeimā pārstāvētā politiskā apvienība izvirzītu savu prezidenta kandidātu. „Tad viņus varētu salīdzināt, vērtēt, iepazīties ar viņu programmām. Tas būtu tikai pareizi. Tāpat es domāju, ka būtu tikai pareizi, ja prezidenta amata kandidāti ietu cauri publiskajām debatēm tiešajā ēterā, tā, kā to darīja Saeimas deputāta kandidāti un Ministru prezidenta kandidāti – radio, televīzijā, jo tur savu gudrību vai muļķību noslēpt pagrūti. Tam jābūt normālam politiskam procesam,” rezumē Ventspils pašvaldības vadītājs.
A. Lembergs noraida „Vienotības” pārstāvja Edgara Jaunupa pausto izteikumu, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) virzīšot Gundaru Daudzi uz Valsts prezidenta amatu. „Gribu pateikt, ka jebkuri prātojumi, viedokļi un neoficiālā kaut kur dzirdētā vai nedzirdētā informācija par to, kādu valsts prezidenta kandidātu ZZS varētu virzīt, ir tikai un vienīgi politiskas spekulācijas. Šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. Tās ir tikai politiskās spekulācijas, šajā gadījumā Jaunupa spekulācijas. Vienalga, kuru uzvārdu Jaunups vai kāds cits minētu, vai tas būtu Gundars Daudze, Valdis Zalters, Inguna Sudrabas kundze. Šajā jautājumā ZZS nav notikusi nekāda izvērtēšana un nav pieņemts nekāds lēmums. Šis jautājums ZZS ir atvērts. Es personīgi uzskatu, ka steigties martā nav nekādas vajadzības, jo vēlēšanas notiek jūnijā,” saka A. Lembergs, atkārtoti norādot, ka, viņaprāt, esošajam prezidentam vajadzētu sniegt atskaiti Saeimai, Latvijas pilsoņiem un visai Latvijas tautai par to, ko viņš ir izdarījis, kā arī informēt par savu darbības plānu.
„Es uzskatu, ka tas pats būtu jādara jebkuram citam kandidātam, kurš vai nu pats sevi piesaka, vai kuru izvirza kāda no Saeimā pārstāvētajām politiskām apvienībām. Es vēlreiz gribētu uzsvērt savu viedokli – pēc manām domām, jebkurai vēlētai amatpersonai ir jābūt par normu vismaz reizi gadā savam darba devējam sniegt atskaiti. Tātad deputāti atskaitās vēlētājiem, savukārt, ja kādu amatpersonu ir iecēlis vai ievēlējis amatā parlaments, tad šādu atskaiti jāsniedz parlamentam. Tas attiecas arī uz tagadējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, jo nevar būt tā, ka ir tādas personas, kuras var neatskaitīties sava darba devēja priekšā,” norādīja Lembergs.