LZS kongresā gan izsvilpj, gan aplaudē

© f64

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress būtiskus pārsteigumus nesagādāja – jau divpadsmito reizi par partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Augustu Brigmani, kurš bijis šīs partijas seja kopš 2000. gada.

Kongresā izskanēja arī partijas vēlmes, ambīcijas un tuvākie mērķi. Ja tādus neizvirzītu, tad partijai būtu visas iespējas iegrimt stagnācijā.

Uz sestdien notikušo partijas kongresu Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā bija ieradušies visi 337 izvirzītie delegāti. LZS pieredzes bagātākie buki –ministri ar stāžu – zināja, kā noturēt daudzo delegātu uzmanību, bet nepieredzējušiem klājās grūtāk. Piemēram, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks runāja tik birokrātiski savērptās frāzēs, ka universitātes aulā aizmugurē sēdošie gados jaunākie delegāti vienubrīd neizturēja – viņu demonstratīvie aplausi, kā arī murdēšana zālē līdzinājās izsvilpšanai.

Ambīcijas ir

Viens no A. Brigmaņa nosauktajiem uzdevumiem ir iekarot Rīgu, protams, politiskā kontekstā – lai pēc diviem gadiem pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā zemsavieši varētu iegūt labus rezultātus. Pašlaik LZS un Zaļās partijas veidotās politiskās apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) reitings ir aptuveni 5 procenti, kas ir pietiekami cerīgs, lai ZZS iekļūtu Rīgas domē, liecina pēc zemnieku pasūtījuma veiktā socioloģiskā aptauja. Viņš arī mudināja nebīties no augstiem amatiem valsts pārvaldē, tāpēc partijas biedriem jāmeklē un jāizaudzina kadri, kuri būtu spējīgi strādāt ārlietu, iekšlietu, aizsardzības un finanšu jomā.

Aizdevēji tiksies ar Lembergu

A. Brigmanis kongresā pavēstīja, ka starptautiskie aizdevēji aprīļa sākumā tiksies ar ZZS vadību un Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij), lai pārrunātu budžeta konsolidācijas priekšlikumus. A. Lembergs līdz šim nav bijies kritizēt starptautisko aizdevēju prasības Latvijai. A. Brigmanis atgādināja, ka ZZS ir iesniegusi Finanšu ministrijai priekšlikumus budžeta konsolidēšanai par 50 miljoniem latu, bet tie nav atbalstīti. Taču par priekšlikumiem ir ieinteresējušies starptautiskie aizdevēji no Eiropas Komisijas, viņš sacīja. ZZS ierosināja par 50 miljoniem latu nepalielināt valsts budžeta izdevumus valsts sektorā strādājošajiem algu palielināšanai un komandējumu izdevumiem.

Rokas nost no pensionāriem!

A. Brigmanis savā uzrunā vairākas reizes uzsvēra, ka LZS pensionāriem pāri nedarīs – partija nepiekrīt samazināt pensijas un piemaksas par darba stāžu. «Sabiedrība vēlas redzēt konkrētus darbus, nevis solījumus,» uzsvēra politiķis. Par konkrētiem darbiem runāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs – viņš ierosināja veikt izlases veida cirtes, lai savestu kārtībā izpostītos mežus un tūkstošiem cilvēku tādējādi nodrošinātu ar darbu. Ministrs uzskata, ka samazinātos arī malkas cena.

No konkrētības savā ziņojumā nevairījās arī labklājības ministre Ilona Jurševska. Viņa informēja, ka labklājības nozarē tiks veiktas strukturālas reformas: pēc vienas pieturas aģentūras modeļa apvienos pakalpojumu sniegšanu Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un pašvaldību sociālo dienestu klientiem. No nākamā gada, iespējams, varētu atteikties no piemaksām par darba stāžu jaunpiešķirtajām pensijām. Starptautiskie aizdevēji rosina valsts ģimenes pabalstu maksāt tikai trūcīgajām ģimenēm, taču Labklājības ministrijā uzskata, ka reāla palīdzība būtu neapliekamā minimuma palielināšana par 50 procentiem, proti, ekonomiski aktīvās ģimenes, kurās vecākiem ir mazas algas, šis minimums par apgādībā esošu personu būtu 102 lati.

***

LZS KONGRESS

• Par LZS priekšsēdētāja pirmo vietnieku ievēlēja satiksmes ministru Uldi Auguli, par otro vietnieku – Saeimas deputātu Vitautu Staņu.

• LZS valdē turpmāk būs 13 cilvēku līdzšinējo astoņu vietā. No katra reģiona ievēlēti divi pārstāvji.

• LZS vēlas partijai piesaistīt gados jaunus cilvēkus. Kongresā 65,3 procenti delegātu bija vecumā no 31 līdz 39 gadiem, 6,8 procenti – līdz 30 gadiem. Arī aptaujas liecinot, ka ZZS sāk atbalstīt vēlētāji, kuru vecums ir no 35 līdz 39 gadiem. ZZS elektorāts esot cilvēki no 35 līdz 54 gadiem.

• A. Brigmanis norādīja, ka «mums jāatrod saruna ar lojāliem cittautiešiem». Liela daļa cittautiešu atbalsta A. Lembergu, līdz ar to – arī ZZS politiku. 68 procenti ZZS elektorāta ir latvieši, 32 procenti – cittautieši.

• ZZS reitings pašlaik ir nedaudz vairāk par 13 procentiem. Visvairāk atbalstītāju ir Kurzemē un Zemgalē.

• LZS ir 1600 biedru, kas apvienojušies 54 nodaļās.

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.