Politiķi jautājumā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja izvēli nevēlas otrreiz kāpt uz tā paša grābekļa, kā tas sanāca pirms trim nedēļām, kad parlamentam bija jāizšķiras, kuram kandidātam uzticēt tiesībsarga pienākumus.
Secinājumus izdarījusi Vienotība, kura februāra beigās nolēma tiesībsarga amatam virzīt savu kandidātu, taču Saeima ievēlēja opozīcijas izvirzīto pretendentu. «Bumba pašlaik ir koalīcijas laukumā,» apgalvo Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Koalīciju veidojošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai apstiprina, ka CVK priekšsēdētāja amatam tā virzīs esošo vadītāju Arni Cimdaru, kuram ir 15 gadu darba pieredze vēlēšanu organizēšanā. «Domas nav mainījušās, un virzīsim A. Cimdaru. Uz pārējo locekļu amatiem virzīsim personas, kas jau ir strādājušas,» norāda A. Brigmanis un turpina, «te ir jautājums – vai amatpersonas maina mainīšanas pēc, vai gribam strauju uzlabojumu iestādes darbībā? Cimdars ir pragmatisks cilvēks ar pieredzi, kuru novērtē arī Eiropā. Šis ir amats, kas prasa profesionalitāti».
Savukārt otra koalīcijas partija Vienotība, kura gada sākumā pauda pārliecību, ka ir nepieciešama A. Cimdara nomaiņa, jo viņš amatā ir aizsēdējies, vēl nav izvirzījusi nevienu kandidātu. «Ja saskatīsim par iespējamu gūt atbalstu no mūsu izvirzītā kandidāta, tad noteikti to virzīsim. Ja atbalsta nebūs, tad, loģiski, nevirzīsim. Lielu jēgu tikai no izvirzīšanas vien neredzu, jo galvenais ir tas, ko iegūs sistēmas patērētājs – vēlētājs. Būtiski ir uzstādījumi, kas ir darāmais darbs un prioritātes,» skaidro Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš piebilst, ka lielāka skaidrība būs nākamnedēļ, kad A. Cimdars apmeklēs Vienotības frakciju. Šonedēļ viņš pabija nacionālās apvienības, ZZS un apvienības Par labu Latviju (PLL) frakcijās. PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns norāda, ka astoņu deputātu lielā frakcija viedokli noformulēs nākamās nedēļas vidū.
SC frakcija uz CVK locekļu amatiem virzīs esošo CVK locekli Raimondu Olehno un juristi Elizabeti Krivcovu. «A. Cimdars vēlas satikties ar visām frakcijām, un, ja koalīcijai nebūs citu kandidātu CVK priekšsēdētāja amatam un ja arī mums nebūs priekšlikumu, tad, iespējams, mēs viņu atbalstīsim,» norāda V. Agešins.
Tikmēr A. Brigmanis ir pārliecināts, ka «jebkurš cits, kuru virzīs uz šo amatu, būs salīdzināms, ar ko ir labāks par A. Cimdaru. Sagaidīsim nākamo nedēļu, un tad jau manīs, kas notiks tālāk. Ceru, ka neatkārtosies tas gadījums, kas bija ar tiesībsarga virzīšanu, kad pēdējā brīdī uzradās kādas citas kandidatūras».
A. Cimdars sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka viņu neinteresē kandidēšana tikai kandidēšanas pēc. «Ja man šo jautājumu par izdošanos noturēties uzdotu tramvajā, tad varētu atbildēt. Man nevajag pilnvaras, lai noturētos. Man vajag procesu virzību, tāpēc politiķiem savās atskaitēs esmu norādījis veicamos uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem. Ir nepieciešams attīstīties dažādos virzienos, jo citādāk pie mērķa nevar nonākt,» stāsta vēlēšanu procesa vadītājs.
Viņš uzskata, ka ir jāstrādā, lai modernizētu vēlēšanu balsu skaitīšanas sistēmu un izmantotu Rojas un Mērsraga pašvaldību vēlēšanās gūto pieredzi, kad vēlētāju balsis skaitīja elektroniski. Tāpat viena no A. Cimdara prioritātēm ir izveidot tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas padarītu vēlēšanas pieejamākas un balsis nebūtu jānodod tikai konkrētos iecirkņos, taču viņš uzskata, ka nevajadzētu steigties ar vēlēšanām internetā, jo «drošāk ir ar papīra zīmēm. Tām ir augsta drošības pakāpe, un vēlētājiem nav vajadzīgas jaunas zināšanas».
A. Cimdaru pirmo reizi uz CVK locekļa amatu izvirzīja demokrātiskā partija Saimnieks, otrreiz – Tautas partija (TP), trešo reizi – Jaunais laiks un ceturto reizi atkal TP. «Ja paskatās vēlēšanu rezultātu korelācijas no izvirzītajām partijām, tad tam nav nekādas saistības,» piebilst A. Cimdars.
Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanai un vadīšanai Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido CVK kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju.