Saeima atbalsta stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju iegūšanai

Šodien Saeima, otrajā lasījumā skatot grozījumus Imigrācijas likumā, atbalstīja stingrākus kritērijus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, tomēr neatbalstīja "Vienotības" frakcijas ierosinājumu no likuma vispār izslēgt iespēju to iegūt, nopērkot Latvijā nekustamo īpašumu.

Saeima atbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu noteikt, ka uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks no ārpus ES esošās valsts, kurš ieguldīs kāda uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, taču tas attiektos uz uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 7 miljonus latu. Saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos uzņēmumam jāsamaksā vismaz 20 000 latu. Savukārt lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas gribētājam būs jāiegulda vismaz 100 000 latu.

Tā vēsta portāls delfi.lv

Tāpat Saeima atbalstīja komisijas priekšlikumu papildināt normu, kas ļauj prasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā vai republikas pilsētās 100 000 latu vērtībā, bet ārpus tām – 50 000 latu vērtībā, ar papildu nosacījumiem. Nekustamais īpašums varēs būt pirkts tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai arī no Latvijas vai ES pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, vai ārzemnieks, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Iegādāto nekustamo īpašumu, kas atrodas Pierīgā vai republikas pilsētās, kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 000 latu, bet citviet Latvijā – par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējai vērtībai būs jāatbilst sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai, paredzēts Saeimas atbalstītajā priekšlikumā.

Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka iepriekš līdzīgā balsojumā šāda priekšlikuma likteni izšķīra tieši Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas balsis, tāpēc aicināja ZZS balsot tā, "lai ne par mūsu "zaļajiem un zemniekiem", ne par latviešiem kopumā kā par zemnieku tautu nevarētu teikt vārdus [no Kaspara Dimitera Un Zigmāra Liepiņa izrādes "Vadonis" par Kārli Ulmani]: "Nav zemniekam zemnieka rokas.""

Tomēr balsojumā šī priekšlikuma atbalstītāji nedaudz zaudēja tā pretiniekiem. Par nobalsoja 37 deputāti – gandrīz visa "Vienotības" frakcija, septiņi ZZS deputāti, VL-TB/LNNK, kā arī ārpusfrakciju deputāts Visvaldis Lācis. Pret bija 26 deputāti no "saskaņas centra" (SC) un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijām, ka arī Gundars Daudze un Laimis Šāvējs (abi ZZS). Atturējās 13 deputāti: deviņi ZZS pārstāvji, Andis Caunītis un Klāvs Olšteins (abi V), Sergejs Dolgopolovs (SC) un Guntis Ulmanis (PLL).

Par grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā nobalsoja 78 deputāti, bet atturējās Šadurskis.

Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt arī persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

Jau ziņots, ka grozījumus Imigrācijas likumā, kas paplašināja tiesības iegūt uzturēšanās atļaujas, Saeima pieņēma pērn vasarā. Vēlāk Saeima noraidīja VL-TB/LNNK piedāvātos grozījumus, kas paredzēja atteikties no īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ārzemniekiem.

Latvijā

Pavisam nesen 360TV Ziņas bija liecinieki gadījumam, kad policisti reida laikā uzlika sodu transportlīdzeklim, kuram bija nodilušas riepas. Īpašnieks likumsargiem norādīja, ka viņa automašīnai ir Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) izsniegtā “slimības lapa”, taču tas no soda viņu neglāba.

Svarīgākais