Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 23.martā, diskusijā par ģimenes valsts politikas pamatnostādņu rīcības plānu izvirzīja vairākus priekšlikumus ģimeņu atbalsta pasākumiem.
„Labklājības ministrija ir spērusi nozīmīgu soli rīcības plāna izstrādē, taču dokuments vēl jāpilnveido,” pauž Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un norāda, ka ģimenes stiprināšanas un labklājības, kā arī dzimstības veicināšanas jautājumi Latvijai ir īpaši būtiski, tādēļ par tiem jālemj un jādiskutē, pieaicinot gan atbildīgo iestāžu ekspertus, gan arī nevalstiskā sektora pārstāvjus. „Šī gada rudens sesijā deputāti varētu izskatīt ģimenes valsts politikas jautājumus arī Saeimas plenārsēdē, kur savu viedokli paustu visi simts deputāti,” secina A.Barča.
Rīcības plāns paredz radīt tādus ģimenei labvēlīgus apstākļus, kas īstenotu ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.–2014.gadam noteiktos mērķus - veicinātu ģimeņu stiprināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmētu dzimstību, kā arī stiprinātu laulības institūtu un tā vērtību sabiedrībā.
Vairāki deputāti uzsvēra, ka rīcības plānā vajadzētu izvirzīt prioritātes, uzdevumus definēt konkrētāk, kā arī prognozēt katra pasākuma izmaksas.
A.Barča pozitīvi vērtēja atbalsta pasākumus ekonomiski aktīvajām ģimenēm, kā arī aicināja ilgtermiņa perspektīvā atcelt griestus attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un veselības aprūpi. Deputāte pauda atbalstu arī priekšlikumam par iespēju bērnu vecākiem atkarībā no bērnu skaita priekšlaicīgi doties pensijā un aicināja Labklājības ministriju par šo tēmu rosināt publisku diskusiju. Arī iniciatīvas, kas saistītas ar bērna uzkrājuma kontu, būtu jāizvērš detalizētāk, lai sabiedrībai tās būtu saprotamākas, pauda deputāte.
Virkni priekšlikumu izvirzīja arī deputāts Andris Šķēle (PLL). Viņš aicināja rīcības plānā iekļaut arī sabiedrības informēšanas pasākumus, ideju par dzimstības veicināšanu integrēt plašākā normatīvo aktu spektrā, paredzēt izmaiņas nodokļu sistēmā un atvieglojumus kreditēšanas kārtībā ģimenēm ar bērniem. Savukārt deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) rosināja ģimeņu atbalsta pasākumiem novirzīt Saeimas budžeta ikgadējo ietaupījumu.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedri Silvu Bendrāti interesēja Labklājības ministrijas viedoklis par atbalsta pasākumiem neauglības novēršanai. Ministrijas pārstāve sacīja, ka tie paredzēti kā otrā plāna aktivitātes. Pasākumu ieviešanas plānā būtisks aspekts ir finansējums, ko valsts tiem var atvēlēt, tādēļ vispirms kārtām būtu īstenojami tie pasākumi, kuriem nav nepieciešams daudz resursu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs aicināja deputātus, atbildīgās ministrijas un nevalstiskās organizācijas iesniegt priekšlikumus Labklājības ministrijai rīcības plāna uzlabošanai. Viņš norāda, ka darbs pie šiem jautājumiem turpināsies un 27.aprīlī plānota kopsēde, kurā komisiju deputāti, pieaicinot nevalstiskā sektora un ministriju pārstāvjus, vērtēs pilnveidoto rīcības plānu.