“Valsts kancelejas bāze ir tāda mistiska vieta, ja vienreiz kaut kas tajā iekļūst, tad to neviens neredz, ka nauda tur ir iekšā,” TV24 raidījumā “Naudas cena” sarunā par budžetu un iespējām saka bijušais iekšlietu ministrs (2022-2023) un bijušais ministru prezidents (2016-2019), tagadējais Saeimas deputāts (AS) Māris Kučinskis.
Raidījumā “Naudas cena” raidījuma vadītājs Armands Puče ar viesiem spriež par to, vai pieņemtais 2024.gada budžets ir tehniskais budžets un kāda ir ierēdniecības loma budžeta veidošanas procesā.
Kučinskis uzskata, ka politiķiem ir jādod uzstādījumi, kā arī piebilst, ka nosauktās 2024.gada budžeta prioritātes “iet pēc inerces”, jo tādas bijušas arī, sastādot 2017.gada budžetu, viņš uzskata, ka ir jābūt skaidram rīcības plānam, ir jārevidē, lai būtu stabilitāte.
“Starp citu, Kariņa lidojumi arī aizvien stāv kancelejas bāzē, 90 miljoni, ko neviens Saeimā neredz, jo kā ielika kovid laikā, tā tie tur stāv. Valsts kancelejas bāze ir tāda mistiska vieta, ja vienreiz kaut kas tajā iekļūst, tad to neviens neredz, tā nauda tur ir iekšā. Bet Valsts kancelejas bāze ir jārevidē, ” uzskata Kučinskis.
Vara, šo sistēmu mainīt, ir finanšu ministram un tas ir darbs, kas var ilgt apmēram gadu, “pie tam jābūt ir ārējam auditam”, paskaidro deputāts Kučinskis.
Saeimas deputāte un bijusī ekonomikas ministre (2022-2023) Ilze Indriksone (NA) diskusijā piebilst, ka “ar bāzes pārskatīšanu ir par maz, jo bez būtiskām valsts pārvaldes reformām, sakārtojot valsts pārvaldi, lai tā būtu mūsdienīgaka, nekas jau nebūs.”
“Kominikācija un sadarbība starp ministrijām ir svarīga. Ministrijas ļoti kūtri sadarbojas. Man ir labs piemērs un ne tik labs piemērs, kad administratīvos jautājumos, skaņošanas jautājumos, ja tie ir seši vai pat divpadsmit loki ar skaņojumiem tas nav normāli. Jo mērķim jabūt vienam - ātri un efektīvi strādāt,” uzsver Indriksone.
