Satversmes aizsardzības birojs (SAB) aicina atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir informācija par diviem spiegiem, no kuriem viens ir saistīts ar Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma lietu.
Pēdējo gadu nozīmīgākā pretizlūkošanas lieta, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā, ir par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā Simma lieta, nra.lv informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa. Tās izmeklēšanā iesaistījās arī SAB.
Nelegālis ir ārvalstīs iesūtīts izlūkdienesta virsnieks, kurš, slēpjot savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgais, un viņam nepastāv nekāda redzama saikne ar patieso izcelsmes valsti.
Lai arī Simms par nodevību notiesāts jau 2009.gadā, SAB arī 2010.gadā turpināja darbu, lai pārbaudītu visus lietas ietvaros iegūtos faktus, kuriem ir saikne ar Latviju.
Simma izlūkošanas aktivitātes vadīja Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš laikā no 2000. līdz 2008.gada vidum periodiski uzturējās Latvijā.
Jakovļevs uzdevās par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Jesusu Amuretu Grafu (Antonio de Jesus Amurett Graf), kurš savam piesegam kā darbavietas norādīja starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevās par pētniecisko žurnālistu. Potenciālais investoru piesaistītājs vai pētnieks žurnālists Latvijā vāca informāciju lielākoties par ekonomikas jomu, tostarp reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā.
SAB 2010.gadā turpināja apzināt personu loku, ar ko Latvijā tieši vai pastarpināti bija kontaktējies Jakovļevs, lai iegūtu pēc iespējas precīzākas ziņas par to, kāda informācija būtu varējusi nonākt Krievijas specdienestu rīcībā.
SAB presei izplatītajos attēlos redzams nelegālis Sergejs Jakovļevs un Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Valērijs Zencovs, kurš vadīja Simma izlūkošanas aktivitātes pirms Jakovļeva.
Izmeklējot lietu, SAB aptaujāja vairākus Latvijas iedzīvotājus, ar kuriem bija kontaktējušies attēlos redzamie vīrieši. Tomēr, pieļaujot iespēju, ka izlūku aktivitātes Latvijā nav apzinātas, SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kas ir bijuši pazīstami ar šīm personām un ar kuriem SAB līdz šim nav sazinājies.
Ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti 2010.gadā izlūkošanu veica arī no izlūkdienestu pārstāvēto valstu teritorijas.
Savukārt otrs cilvēks, par kuru SAB lūdz iedzīvotāju palīdzību, ir vīrietis, kurš Krievijā ticies ar Latvijas iedzīvotājiem un vācis ziņas par Latvijas politiku.
2010.gadā ar Latvijas iedzīvotāju palīdzību SAB ieguva informāciju par presei izplatītajā fotorobotā redzamo personu, kura ir tikusies ar Latvijas valsts piederīgajiem Krievijas teritorijā.
SAB ir pamats uzskatīt, ka šī persona ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks vai darbojas specdienestu uzdevumā. Patiesā šīs personas identitāte SAB nav zināma, bet, sākot kontaktus, viņš ir iepazīstinājis ar sevi kā kādas Krievijas politiskās partijas veidota inovāciju projekta konsultants.
SAB ir zināms, ka attēlā redzamā persona ir vākusi izlūkošanas ziņas par Latvijas iekšpolitiku, īpašu interesi izrādot par politiskajām aktualitātēm priekšvēlēšanu laikā.
Persona ir meklējusi piekļuvi arī Latvijas drukātajiem medijiem, lai tajos publicētu noteiktus rakstus.
SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kuri Sanktpēterburgā, Maskavā vai Pleskavā ir tikušies ar attēlā redzamo vīrieti, un viņš ir izrādījis interesi par politiskajām norisēm, Latvijas medijiem vai līdzīgām specifiskām tēmām.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2010.gada laikā ārvalstu izlūkdienestu interese par Latviju nav samazinājusies. Sekojot ārvalstu specdienestu aktivitātēm, pagājušajā gadā SAB konstatējis vairākas nozīmīgākās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā, liecina SAB pērnā gada darbības pārskats.
Ārvalstu specdienesti interesējušies par Saeimas vēlēšanām, Latvijas iekšpolitiku, ārpolitiku, ekonomisko situāciju, Latvijas militārajām aktivitātēm un aktualitātēm zinātnes un tehnoloģiju jomā.