Valdība slēgtā sēdē lems par Latvijas kiberdrošības stratēģijas plānu

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Valdība otrdien slēgtā sēdē lems par Latvijas kiberdrošības stratēģijas 2023.-2026. gadam ieviešanas plānu.

Plāns nav pieejams plašākai sabiedrībai, tomēr LETA jau rakstīja, ka 14.martā valdība apstiprināja Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2023.-2026.gadam, kuras ieviešanai nepieciešami kopumā 20,4 miljoni eiro.

Kiberdrošības politikas mērķis laika periodam no 2023.gada līdz 2026.gadam ir stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā, definējot šādas prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība.

Ņemot vērā Eiropas Savienības izvirzītās prioritātes un nacionālajos politikas plānošanas un citos dokumentos noteiktos mērķus, stratēģijā izvirzīti pieci rīcības virzieni: kiberdrošības pārvaldības pilnveidošana, kiberdrošības veicināšana un izturētspējas stiprināšana, sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība, starptautiskā sadarbība un tiesiskums kibertelpā, kibernoziedzības novēršana un apkarošana.

Stratēģija paredz visaptverošas, efektīvas un sistemātiskas kiberdrošības pārvaldības modeli, kas nodrošina uzraudzības sistēmu ar Nacionālais kiberdrošības centru (NKDC) kā vadošo iestādi.

Par galveno mērķi ir izvirzīts uzdevums nodrošināt tādu situāciju, kurā valsts pārvaldes iestāžu un privātā sektora komersantu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursi ir droši, pārraugāmi un atjaunojami, kā arī to darbinieki apzinās kiberdrošības riskus un spēj atbilstoši reaģēt uz apdraudējumu un incidentiem.

Tāpat mērķis ir apzināt kiberdrošības speciālistu pašreizējo apmācību iespējas un identificēt nepieciešamo nākotnes kiberdrošības speciālistu izglītības programmu vajadzības, kā arī izstrādāt fokusētas kiberdrošības informēšanas kampaņas dažādām sabiedrības grupām.

Stratēģija arī paredz turpināt attīstīt starptautisko sadarbību, lai sekmētu starptautisko un nacionālo kiberdrošību, veicinot starptautisko normu piemērošanu kibertelpā, veidojot skaidru un uzticamu sadarbības partneru loku, kas spēj sniegt savstarpēju atbalstu kiberdraudu izvērtējumā un krīzes situācijā, ātri apmainīties ar informāciju, kā arī labajām praksēm.

Rīcības virziena mērķis ir stiprinātas Valsts policijas un valsts drošības iestāžu spējas, ieviešot jaunus un pilnā apjomā izmantojot jau esošos rīkus kibernoziedzības apkarošanai.

Stratēģijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets. Rīcības virzienu uzdevumu īstenošanai var piesaistīt ES struktūrfondu finanšu līdzekļus.

Stratēģijā iekļauto rīcības virzienu īstenošanai no Aizsardzības ministrijas budžeta paredzēti 20 465 449 eiro. Tāpat identificēts arī finansējuma apjoms vairākiem projektiem, taču tā apjoms un sadalījums pa gadiem ir informācija dienesta vajadzībām.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2024.-2026.gadam skatāms likumprojektos par valsts budžetu kārtējam gadam.

Latvijā

Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās un pirmajām ziņām par tehnoloģiju gigantu dibinātāja Īlona Maska izredzēm nokļūt ASV prezidenta administrācijas vadībā lietotāji masveidā sāka pamest Maskam piederošo “X” platformu. Jaunā platforma “Bluesky”, kas ir ļoti līdzīga kādreizējam “Twitter”, tagad piesaista miljoniem jaunu lietotāju. “Neatkarīgās” žurnālistu raksti un portāla NRA ziņas tagad ir lasāmas arī šajā platformā.