Pagājušās nedēļas nogalē Saeima izveidoja īpašu izmeklēšanas komisiju, kas pētīs Parex bankas restrukturizāciju, tomēr deputāti neslēpj, ka, lai arī jautājums ir ļoti svarīgs un saistās ar simtiem miljonu latu, politiķu diametrāli pretējie uzskati komisijas darbu varētu padarīt destruktīvu.
Apvienība Par labu Latviju darbam izmeklēšanas komisijā deleģējusi Māri Kučinski un Andri Šķēli. Apvienību Vienotība šajā darba grupā pārstāvēs Aleksejs Loskutovs un Jānis Reirs, bet Zaļo un zemnieku savienību – Andris Bērziņš un Jānis Vucāns. Tikmēr nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvji būs Dzintars Rasnačs un Imants Parādnieks, bet no Saskaņas centra komisijā darbosies Jānis Ādamsons un Igors Pimenovs.
Gan A. Šķēle, gan M. Kučinskis sarunā ar Neatkarīgo atgādināja, ka 9. Saeimā strādājošā Nacionālās drošības komisija jau rūpīgi izpētīja tos notikumus, kas saistās ar 2008. gada nogalē Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības pieņemto lēmumu glābt Parex banku, ieplūdinot tajā apmēram 800 miljonus latu. "Tā laika notikumu aina man ir pilnībā skaidra, un nekādu sensāciju tur nav. Taču mani interesē, kas un cik pareizus lēmumus pieņēma vēlāk, kad sākās Parex bankas restrukturizācija, runas par tās pārdošanu un aktīvu izsaimniekošanu," klāstīja M. Kučinskis. Viņam piekrita arī A. Šķēle, pēc kura domām, Saeimas deputātiem būtu jāpārliecinās, "kā tiek pārvaldīti sadalītās bankas aktīvi un ka joprojām ir iespējas atgūt to gandrīz miljardu latu, ko valsts kopumā ieguldījusi bankas glābšanā".
2008. gada 8. novembrī valsts nolēma glābt bankrota draudos nonākušo Parex banku un par diviem latiem iegādāties milzīgus zaudējumus nesošās bankas kontrolpaketi. Vēlāk tika izteiktas aizdomas, ka šāda rīcība bijusi klaji kaitnieciska Latvijas valstij, taču pagājušā gada sākumā Ģenerālprokuratūra pieņēma pretēju lēmumu un izbeidza kriminālprocesu par iespējamiem valsts amatpersonu pārkāpumiem Parex bankas pārņemšanas procesā. Izvērtējot iegūtos pierādījumus, konstatēts, ka Latvijas valdības rīcība bija maksimāli korekta, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot vēl smagākas sekas valsts finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kas varētu iestāties, pieļaujot Parex bankas bankrotu.
Ar to gan kaislības ap Parex banku nebeidzās. Pagājušā gada maijā atklātībā nonāca informācija par Parex bankas līzinga kompānijas pārdošanu Baltkrievijā, pretim saņemot vien 100 dolāru. Jau toreiz vairākas parlamentā strādājošas partijas izteica neizpratni, kādēļ tiek atsavināti un "par sviestmaizi" pārdoti tieši tie Parex bankas aktīvi, kas joprojām ir likvīdi.
M. Kučinskis Neatkarīgajai neslēpa, ka arī jaunveidotās izmeklēšanas komisijas iespējas izzināt visas ar Parex bankas restrukturizāciju saistītās nianses varētu būt ierobežotas, jo komisijā darbojas dažādi politiskie spēki, katram no kuriem šajā jautājumā ir savs viedoklis.
To, ka izmeklēšanas grupas darbs varētu būt apgrūtinošs, apliecina arī pagājušās nedēļas nogalē notikusī pirmā komisijas sēde, kuras darba kārtībā bija tikai viens jautājums, t. i., komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana. Divas reizes balsojot ar vēlēšanu zīmēm, deputāti tā arī nespēja vienoties par savu vadītāju, kā rezultātā komisijas sanāksme beidzās bez rezultātiem.
Arī nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks, kurš iepriekš apliecināja lielu ieinteresētību aktīvi pētīt Parex bankas restrukturizāciju, Neatkarīgajai ar nožēlu atzina: "Izskatās, ka komisijas darbs tik tiešām varētu izvērsties destruktīvs," tādējādi apliecinot politiķu radikāli atšķirīgos skatījumus par nepieciešamību pētīt Parex bankas jautājumu.