"Zaļie", iespējams, Zatleru neatbalstīs

Latvijas Zaļā partija (LZP) pieņēmusi rezolūciju, kurā nosoda atomenerģijas lobēšanu, un paudusi gatavību neatbalstīt atomelektrostaciju projektu piekritējus, kas pretendētu uz Valsts prezidenta vai premjera amatu.

Tas nozīmē, ka Vienotības atbalstītais prezidenta kandidāts Valdis Zatlers Saeimas balsojumā paliek bez vismaz četrām koalīcijas balsīm, jo viņš atbalstījis Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Viļņā. Šāda nostāja līdzīgi kā tiesībsarga gadījumā varētu kalpot par ieganstu Vienotības pārmetumiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzienā par koalīcijas līguma neievērošanu.

Zatlera izredzes sarūk

Saeimā ZZS frakcijā LZP pārstāv frakcijas vadītāja vietnieks Ingmārs Līdaka, Iveta Grigule, Kārlis Seržants un Rihards Eigims, kurš partijā iestājās jau pēc nokļūšanas Saeimā, jo kandidēja kā bezpartijiskais. LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks pēc partijas kongresa pauda kategorisku nostāju pret Latvijas dalību atomenerģijas projektos, jo Nacionālais attīstības plāns kā Latvijas prioritāti nosaka atjaunojamos energoresursus. "Plāni visi nosaka vienu, un, ja prezidents sāk runāt pretējā virzienā, tad tas ir kaut kā pret plānu," saka V. Silenieks. Tādējādi viņš skaidri norāda, ka Vienotības prezidenta kandidātu V. Zatleru zaļie neatbalstīs. Teorētiski, ja koalīcijai izdotos vienoties par viņa kandidatūru, tad balsojumā par V. Zatleru būtu tikai 51 nedroša balss.

I. Līdaka izteicienos un prognozēs ir krietni piesardzīgāks, norādot, ka V. Zatleru nevar uzskatīt par pasaules atomenerģijas kompāniju lobiju, LZP tādu pierādījumu nav. Tomēr pozitīvā attieksme pret Visaginas AES būvniecību viņa izredzes tikt pārvēlētam, pēc I. Līdakas domām, neuzlabo.

Premjera atkāpšanos neprasīs

Atbilstoši LZP pieņemtajai rezolūcijai, zaļie nostājas opozīcijā arī premjeram Valdim Dombrovskim, kurš līdzīgi kā V. Zatlers atbalsta Latvijas līdzdalību atomenerģijas projektā. V. Silenieks gan norāda, ka rezolūcija nenozīmē partijas atšķelšanos no valdošās koalīcijas un zaļie premjera atkāpšanos tāpēc neprasīs. Pēc viņa domām, jautājums par Visaginas AES nozīmē politisku izšķiršanos par valsts enerģētikas nākotni. V. Silenieks ir nobažījies, ka gadījumā, ja Latvija ieguldīs apmēram miljardu eiro AES būvniecībā, tad atjaunojamo energoresursu atbalstīšanai līdzekļu vairs nepaliks. "Vai nu mēs visu naudu iegāžam svešā valstī – Lietuvā, vai atstājam šeit vietējiem ražotājiem," pikts ir V. Silenieks, uzsverot, ka nevienai Latvijas ministrijai atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā neesot izdevīga.

Saeimu nesašķels

Politologs Filips Rajevskis zaļo skaļos izteikumus vairāk uzskata par populistisku gājienu, lai piesaistītu uzmanību, un šaubās, ka valdībā šim viedoklim būs kādas sekas. "Japānas katastrofa un atomelektroenerģijas bīstamība pašlaik visiem ir uz mēles un nosodīt atomelektrostacijas būvniecību ir veids, kā pārmest šo aktuālo jautājumu uz vietējo politiku. Prezidents taču ir vismazāk iesaistīts jautājumos, vai Latvija atbalstīs vai neatbalstīs atomelektrostacijas būvniecību," saka F. Rajevskis. Pēc viņa domām, arī ZZS lēmumu par atbalstu konkrētam prezidenta kandidātam izteiks frakcija, nevis atsevišķi biedri. "ZZS disciplīna ir augstā līmenī, un nedomāju, ka zaļo ietekme ir tik liela, lai sašķeltu frakciju," norāda politologs.