Saeimas komisija aicina sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien nobalsoja par parlamenta paziņojumu, kurā atbalstīta Eiropas Savienības (ES) pievienošanās sarunu uzsākšana ar kandidātvalstīm Ukrainu un Moldovu.

Kā informē Saeimas Preses dienests, deputāti paziņojumā aicina pārējās dalībvalstis atbalstīt Eiropas Komisijas sniegtās rekomendācijas un līdz šī gada beigām apstiprināt pievienošanās sarunu sākšanu. Tāpat parlamentārieši aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi bez kavēšanās sagatavot un apstiprināt sarunu ietvaru ar Ukrainu un Moldovu.

Savukārt abas kandidātvalstis paziņojumā aicinātas turpināt īstenot nepieciešamās reformas, kas sekmēs to atbilstību ES kopīgajām vērtībām, ciešāku integrāciju ES, kā arī veicinās lielāku stabilitāti, drošību un labklājību reģionā.

Saeimas Eiropas lietu komisija paziņojumā apliecina, ka Latvija ir gatava sniegt Ukrainai un Moldovai nepieciešamo atbalstu reformu īstenošanā to ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.

Komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P) uzskata, ka Latvijai ir īpaša atbildība atgādināt partneriem Eiropas Savienībā, cik nozīmīgi ir stiprināt atbalstu tām sabiedrībām, kas iestājas par brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām.

"Neskatoties uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un pastāvīgām hibrīdkara operācijām Moldovā, šīs valstis ir veikušas milzīgu darbu, lai vēl ciešāk tuvinātos Eiropas Savienībai gan vērtību, gan valsts pārvaldes jomā. Saeimas paziņojums būtiski pastiprinās šo vēstījumu citām dalībvalstīm," uzsver Cepurītis.

Eiropadomes sanāksmē decembra vidū plānots pieņemt lēmumu par Eiropas Komisijas rekomendāciju sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Ja lēmums būs pozitīvs, tiks uzsākta sarunu ietvara gatavošana, deputātus informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Komisija lūgs Saeimu iekļaut lēmuma projektu rītdienas, 23.novembra, Saeimas sēdes darba kārtībā.

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad pirmajā pusgadā sakārtojusi 16 ēkas 11 adresēs, kurām piešķirts A un B kategorijas vidi degradējošas būves statuss, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.