Politologs skaidro, kāpēc Bartaševiča interesēs ir pēc iespējas drīzāk rīkot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča partija "Kopā Latvijai" savas iespējas iegūt lielu balsu daudzumu iespējamās Rēzeknes pilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, domā politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Politologa ieskatā, šīs partijas interesēs ir, lai iespējamās ārkārtas vēlēšanas notiktu pēc iespējas ātrāk, kamēr līdz vēlētājiem vēl nav aizgājusi patiesā informācija, kādēļ Bartaševičs atstādināts. Tā kā viņi ir uz vietas, Rēzeknē, viņi labi jūt konjunktūru, domā Rajevskis.

Eksperta ieskatā, Bartaševičam Rēzeknē pašlaik neesot pietiekami spēcīgu konkurentu. Viņu interesēs nav, lai kāds saprastu, ka pašvaldības vadītāju atstādināja "nevis politisku iemeslu dēļ, bet tādēļ, ka viņš Rēzekni ir iedzinis bankrotā". Līdz ar to laiks strādājot pret Bartaseviču. Partijā cerot, ka, vēlēšanām notiekot pietiekami drīz, viņi varētu iegūt pietiekami daudz vietu domē, lai atkal varētu kontrolēt domes darbu.

Kā jau rakstīts iepriekš, ja Saeima pieņems likumu par Rēzeknes domes atlaišanu, jaunas domes vēlēšanas varētu notikt vienlaikus ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību nodaļā.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošo "Pašvaldību likumu", domi ar likumu var atlaist tikai Saeima, ja dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus.

LETA jau ziņoja, kvoruma trūkuma dēļ nenotika Rēzeknes domes sēdes 2.novembrī, 10.novembrī un 16.novembrī.

Atbilstoši Pašvaldību likumam domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk nekā puse domes deputātu (kvorums). Sēdes vadītājs pārliecinās par kvorumu pirms katra balsojuma. Ja nav kvoruma, sēdes vadītājs sēdi slēdz vai pārtrauc.

Ja uz atkārtotu domes sēdi deputāti nav ieradušies pietiekamā skaitā, sēdes vadītājs informē par to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru triju darbdienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai domes sēdei.

Tāpat Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās noteiktais skaits deputātu (kvorums).

Pēc nenotikušās sēdes 10.novembrī Rēzeknes domes valdošās politiskās partijas "Kopā Latvijai" valde izplatīja paziņojumu, kurā pauda vēlmi paātrināt domes atlaišanas procesu un startēt jaunās vēlēšanās nākamgad.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre pēc Rēzeknes pašvaldības apmeklējuma 10.novembrī aicināja Rēzeknes domes deputātus atsākt darbu vai nolikt deputātu mandātus.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais